OECD jautājumi ir Latvijas politisko debašu centrā
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) "Ekonomikas pārskatā par Latviju" aktualizētie jautājumi ir Latvijas politisko debašu centrā, tikšanās laikā ar OECD ģenerālsekretāru Anhelu Guriju apgalvoja Kučinskis
Šogad sadarbībā ar OECD tiek veikti vairāki izvērtējumi Latvijai nozīmīgās jomās - tieslietu sistēmas pakalpojumu kvalitātes izvērtējums, Latvijas pensiju sistēmas izvērtējums, kā arī pētījums par "Iedzīvotāju iekļaušanu darba tirgū". Latvija plāno iesaistīties arī OECD pētījumu ciklā par pieaugušo prasmēm.
Eiropas valstīm jābūt atvērtām vienai pret otras viedokli
Pasaules Ekonomikas foruma ietvaros notikušajā augsta līmeņa līderu diskusijā, kas veltīta Eiropas nākotnei un globālajiem izaicinājumiem, Kučinskis norādīja, ka Eiropas valstīm jābūt atvērtām vienai pret otras viedokli, pat ja tie atšķiras.
Diskusijās piedalījās vairāki desmiti pasaules valstu, starptautisku organizāciju, kā arī biznesa korporāciju līderi.
Runājot par Eiropas nākotni, Kučinskis norādīja, ka ir jautājumi, kas ir sarežģīti un kas mūs šķeļ, tādējādi ietekmējot mūsu piederības sajūtu Eiropas Savienībai (ES). "Būtiski, ka pat par vissarežģītākajiem jautājumiem tiek diskutēts, bet vienlīdz svarīgi, lai valstis ieklausītos viena otrā un būtu atvērtas viens otras viedoklim, pat ja tie atšķiras," teica premjers.
"Mūsu turpmākās attīstības, konkurētspējas priekšnoteikums arvien vairāk būs darbaspēks - augsti attīstīts un izglītots. Tātad cilvēks. Izglītības kvalitāte, mūžizglītība, pētniecība un inovācijas - šo komponentu nozīme konkurētspējīgā ekonomikā būs izšķiroša," uzskata Kučinskis.
Latvija ir ieinteresēta paplašināt līdzšinējo sadarbību ar "Microsoft"
Tikšanās laikā ar "Microsoft" izpildviceprezidentu Žanu Filipu Kurto premjers pauda, ka Latvija ar kompāniju "Microsoft" ir ieinteresēti paplašināt līdzšinējo sadarbību arī nākotnē.
Kučinskis pauda gandarījumu par labo līdzšinējo sadarbību abu pušu starpā. Šīs sadarbības būtiska komponente ir arī atvērtais Latvijas Universitātes un "Microsoft" inovāciju centrs - vienīgais Ziemeļeiropā - tas ir papildus spēcīgs katalizators jaunu produktu ideju inkubēšanai un eksportspējīgu produktu izstrādei. Abas puses pauda ieinteresētību paplašināt līdzšinējo sadarbību arī nākotnē.
Tāpat Kučinskis norādīja, ka Latvijas valdība kopā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) industriju un zinātnes pārstāvjiem, augstskolām ir aktīvi strādājusi, lai izveidotu vienotu inovācijas atbalsta ekosistēmu, kuras būtiska sastāvdaļa ir datos balstītas nācijas koncepts. Šī koncepta būtība ir publisko datu atvēršana, sabiedrības efektīva iesaiste un jaunu starpindustrijas produktu izstrāde dažādu nozaru uzņēmumu produktivitātes celšanai.
Ministru prezidents un "Microsoft" izpildviceprezidents arī apsprieda aktualitātes, kas saistītas ar kiberdrošību un iespējamiem riskiem. Abas puses bija vienisprātis, ka pašreiz kiberdrošība ir jautājums, kas uztrauc daudzas pasaules valstis un uzņēmumus, kā arī Ministru prezidents guva apliecinājumu, ka "Microsoft" ir ieinteresēts dalīties ar pieredzi, lai novērstu kiberdraudus, kā arī paplašinātu sadarbību mākslīgā intelekta pielietojamībai dažādās tautsaimniecības nozarēs, vienlaikus attīstot vietējo Latvijas zinātnes kapacitāti.
Latvijas pievienošanās CERN ir valdības dienaskārtībā
Jautājums par Latvijas pievienošanos Eiropas Kodolpētījumu organizācijai (CERN) ir valdības dienaskārtībā, tikšanās laikā ar CERN ģenerāldirektori Fabiolu Džanoti sacīja Kučinskis.
2017.gada maijā CERN tika nosūtīta vēstule par Latvijas potenciālo vēlmi iestāties CERN. Tagad šis jautājums ir arī formāli Latvijas valdības dienas kārtībā, tostarp jautājums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu dalībai CERN. Plānots, ka šis jautājums jau tuvākajā laikā būs Ministru kabineta darba kārtībā.
Tikšanās laikā Džanoti apliecināja, ka CERN ir gatavs pilnvērtīgi sadarboties ar Latviju, lai uzņemtu mūsu valsti savās rindās.
Ar "Google" prezidentu Eiropā pārrunā sadarbības iespējas zinātnes projektu attīstībā
Trešdien, 24.janvārī, Kučinskis Davosā tikās ar kompānijas "Google" prezidentu Eiropas, Tuvo austrumu un Āfrikas valstīs Metu Britinu. Tikšanā tika apspriesti jautājumi, kas skar informācijas drošību, kā arī sadarbības iespējas zinātnes projektu attīstībā.
Kučinskis akcentēja, ka informācijas drošība Latvijai ir aktuāls jautājums, it īpaši ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības robežvalsts, kam ir jārēķinās ar kiberdrošības riskiem, kas vērsti no ārpuses. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas valsts un "Google" ekspertiem ir jāsadarbojas, lai vienotos par principiem, kā efektīvi atšķirt patiesu informāciju no apzināti kultivētām nepatiesām ziņām.
Tāpat premjers saņēma "Google" puses apliecinājumu, ka kompānija ir ieinteresēta informācijas patiesuma nodrošināšanā.
Savukārt attiecībā uz sadarbību pielietojamās zinātnes jomā tika apspriestas iespējas nākotnē sadarboties, piesaistot Latvijas zinātnieku sasniegumus kvantu skaitļošanas un mākslīgā intelekta jomā. "Latvijas valsts strādā pie publisko datu atvēršanas, kas tehnoloģiju revolūcijas laikmetā ir viens no virzieniem, kurš palīdzēs gan esošiem komersantiem, gan arī jaunuzņēmumiem radīt jaunus un eksportspējīgus produktus, kuri tapuši Latvijā," sacīja Kučinskis.
Laikapstākļi izjauc tikšanos ar "Telia" vadību
Trešdien, 24.janvārī, Davosā plānotā Kučinska tikšanās ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "Telia Company" ("Telia") prezidentu un izpilddirektoru Johanu Dennelindu nav notikusi, jo to izjauca laika apstākļi.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Telia" turpinās regulāro dialogu ar Latvijas valdību, tajā skaitā augstākajā līmenī, kolīdz radīsies tādas iespējas, taču tuvākajā laikā tikšanās starp premjeru un "Telia" pārstāvjiem nav paredzēta.
"Telia" iepriekš brīdināja Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un "Lattelecom", varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos. Tikšanās iniciatori bija paši “Telia” pārstāvji, un premjers atzina, ka gatavs tikties ar viņiem jau nākamajā nedēļā Rīgā, ja viņi izrādīs par to interesi.
"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% “Latvijas Mobilā telefona” kapitāla daļu, bet Latvijas valstij - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom". Latvijai pieder 51% "Lattelecom" kapitāla daļu, bet "Telia" grupas kompānijai "Tilts Communications" - 49%.
