Sociālo mediju joma priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņās kļūst arvien nozīmīgāka. To skaidri pierādīja arī referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Toreiz pēc interesēm, vecuma, dzimuma un profesijas atlasītajām iedzīvotāju grupām tika rādītas mērķtiecīgas reklāmas ar solījumiem, ka “Brexit” palīdzēs atvieglot viņu dzīvi.
Lai arī reklāmas mērķauditorijas izvēle pati par sevi nav nekas jauns vai pretlikumīgs, jautājumus raisa neziņa par to, kurš stāv ar konkrētās politiskās reklāmas, cik par to ir samaksāts un kādi ir tās apjomi.
To Zalcburgā uzsver arī premjers Kučinskis: “Neviens nevar, ja tā varētu teikt, ielīst tam lācītim vēderā un zināt, kādi algoritmi, pēc kādiem principiem un pazīmēm paši tīkli darbojas.”
Lai padarītu spēles noteikumus godīgākus, Eiropas Komisijas tieslietu komisāre Vera Jourova aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar virkni priekšlikumu. “Mēs vēlamies panākt četras lietas. Pirmkārt, aizsargāt cilvēkus no manipulācijām un garantēt, ka viņu privātie dati netiks nozagti un ļaunprātīgi izmantoti. Otrkārt, politiskā reklāma internetā kļūst arvien izplatītāka. Dati liecina, ka partijas vairāk un vairāk izmanto iespēju reklamēties internetā. Tādēļ tam ir jānotiek caurskatāmi, apzinoties arī tam izmantoto finansējumu. Būtībā tiem pašiem noteikumiem, kas pastāv ārpus interneta, ir jābūt spēkā arī digitālajā vidē.
Treškārt, mēs vēlamies, lai vēlēšanas būtu pasargātas no kiberuzbrukumiem. Ceturtkārt, mēs gribam, lai eiropieši būtu noturīgāki pret dezinformācijas un propagandas ietekmi,” norādīja Jourova.
Šīs idejas šonedēļ Zalcburgā nonāca arī uz 28 Eiropas Savienības valstu līderu galda un guva vienbalsīgu atbalstu. Tomēr izskan arī šaubas par to, vai ar ieteikumiem un uzlaboto sadarbību starp dažādu valstu iestādēm patiešām pietiks, lai stātos pretī nopietniem uzbrukumiem.
Kučinskis saka, ka Latvijai šajā jomā ir pieredze, ar ko mēs varam dalīties arī ar citām valstīm. Tāpat būtu noderīgi, ja ar tādiem interneta milžiem kā “Facebook”, “Google” vai “Twitter” saziņa Eiropā notiktu koordinēti, nevis katram meklējot savus ceļus.
Premjers arī aicina nepaļauties tikai uz šo uzņēmumu godprātīgu apņemšanos izdzēst maldīgu saturu.
Viņam tas atgādina kādreizējos banku solījumus attīrīties. “Bija kaut kāds laiks, kurā visi uzticējās un deva pašām bankām, un ticēja, ka tās pašas taisīs mehānismus, lai sliktā nauda nenāktu. Gaidīja, kad tas notiks, un bankas apņēmās. Kā redzams, mēs te ar savām problēmām būsim tūlīt tikuši galā, bet tas vilnis ir daudz lielāks, tā problēma ir daudz lielāka un arī valstīs, par kurām neviens nerunāja agrāk,” pauž Kučinskis.
Darbs pie Eiropas Komisijas priekšlikumiem vēlēšanu un demokrātijas aizsardzībai turpināsies oktobrī. Bet pirmais nopietnais pārbaudījums kopīgai spējai reaģēt būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas nākamā gada maijā.
