Panorāma

Austris atgūstas, Baibai grūti

Panorāma

«Lielais jautājums»: kā Latvijas tautsaimniecībai apsteigt Igauniju?

Premjers atskaitās deputātiem

Kučinska ziņojums Saeimā: Piedāvā maksāt nodokļus citā valūtā; skolu skaits turpinās rukt

Iespēja maksāt uzņēmējiem nodokļus citā valūtā, kā arī atziņa, ka skolu skaita samazināšana ir neizbēgama, bija daži no piedāvājumiem un tematiem, kurus savus ikgadējā uzrunā Saeimai minēja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Saeimas opozīcijas deputāti, kuri bija vienīgie, kas parlamenta tribīnē komentēja Ministru prezidenta teikto, gan bija ļoti kritiski gan par ziņojumu, gan par valdības darbu.

Kučinskis savā runā galvenokārt pievērsās uzņēmējdarbības videi, pieskaroties arī mikrouzņēmuma nodoklim, ekonomikai, norādot, ka arvien lielāku iespaidu uz to atstās demogrāfijas problēmas, kā arī atzīstot, ka vajadzēs ievest ārvalstu darbaspēku, un aicinot deputātus atzīt, ka skolu skaita turpmāka samazināšana ir neizbēgama.

Kopumā 4%–5% liels iekšzemes kopprodukta pieaugums ik gadu, konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, izglītības un veselības aprūpes sistēmas reformas ir valdības galvenie uzdevumi.

Attiecībā uz ekonomiku Kučinskis mudināja pārdomāt, vai Latvijā ir nepieciešams ieviest iespēju maksāt nodokļus citā valūtā.

Viņš pauda, ka pēc „Brexit” daļa Lielbritānijā reģistrētu uzņēmumu to varētu pamest. Lai tie varētu reģistrēties Latvijā, viens no piedāvājumiem varētu būt nodokļu maksāšana citā valūtā. Piemēram, Somijā ir iespējams veikalā norēķināties ar citu valūtu, tādējādi ieguvēji ir visi – pircējs, veikals un valsts.

Savukārt attiecībā uz skolu apvienošanu viņš rosināja pašvaldību vadītājus sadarboties un pašiem līdzdarboties skolu apvienošanā.

Egoisma šajā jautājumā nevar būt, viņš piezīmēja.

Kučinskis arī apliecināja, ka domās, ko darīt ar mikrouzņēmuma nodokli. Ministru prezidents gan atkārtoti uzsvēra, ka nepiekritīs turpināt pašreizējo kārtību, jo var iedomāties, kā pēc gadiem mikrouzņēmuma nodokļa izmantotāji stāvēs un piketēs pie Saeimas, prasot, lai politiķi domā, kā šiem cilvēkiem dzīvot, jo pensijas būs ļoti mazas.

Saeimas deputāti gan bija ļoti kritiski par Kučinska ziņojumu. Tiesa, tribīnē kāpa tikai opozicionāri.

„Ūdens. Tīrs, dzidrs ūdentiņš. Jāpārraksta. (..) Nav ieskaitīts,” Kučinska runu komentēja deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība).

Savukārt Ingūna Sudraba („No sirds Latvijai”) pārmeta, ka ziņojumā ir, pēc viņas vārdiem, „sistēmisms”, kas aizsedz cilvēkus un reālas problēmas. Piemēram, bērnus, jauniešus un problēmas izglītības sistēmā.

Cilvēka neesamību ziņojumā uzsvēra arī Artuss Kaimiņš (KPV). Valdībai cilvēki nav prioritāte, jo svarīgāki ir projekti, no kuriem ieguvēji ir elite un tai pietuvinātie.

Jānis Ādamsons („Saskaņa”) pārmeta, ka ziņojumā nav ne vārda par ārlietām. „Esmu uzskatījis, ka jūs esat labākais Ministru prezidents vismaz pēdējos 10 gados. (..) Taču šis ziņojums (..) ir tikai tukšas frāzes. (..) Ārlietu mums vispār nav. Acīmredzot, pie visa ir vainīgs mūsu Austrumu kaimiņš,” ironizēja Ādamsons. „Jūsu vietā es šo ziņojumu būtu atsaucis un nebūtu sev darījis kaunu'', viņš piezīmēja.

No pozīcijas deputātiem Kučinski gan neviens nemetās aizstāvēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti