Rīcības plāna punkti - iesākti, atlikti un pretrunīgi vērtēta izpilde
Meklējot valdības rīcības plānā veselībai atvēlēto nodaļu, garajā “Excel” tabulā ir jātiek līdz pašai apakšai. Veselība atrodas beigās un tai atvēlētas astoņas sadaļas ar apakšsadaļām.
Iezīmējot galvenos rīcības plāna punktus, pie darāmajiem darbiem minēta:
- obligātās veselības apdrošināšanas modeļa ieviešana;
- pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus – pie šī punkta minēta arī vēlme palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no iekšzemes kopprodukta;
- pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu un pakalpojumu sniedzēju izvietojumu;
- pabeigt e-veselības sistēmas ieviešanu;
- ierobežot veselībai kaitīgo produktu un ieradumu izplatību;
- sakārtot veselības nozares darbinieku atlīdzības un profesionālās pilnveides sistēmu;
- stiprināt sadarbību ar veselības nozares darba ņēmēju un darba devēju organizācijām, kā arī ar profesionālajām asociācijām;
- sekmēt veselības tūrismu, kā arī attīstīt kurortoloģiju.
Par obligātās veselības apdrošināšanu var pateikt skaidri – nav izpildīts. Šī iecere transformējās par valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta, bet gala lēmuma vēl nav.
Par veselības budžeta palielināšanas iespēju rīcības plāns nav pārāk daiļrunīgs – tas tiek saistīts arī ar nodokļu sistēmas izvērtējumu, tiek cerēts, ka tad radīsies papildu līdzekļi veselības aprūpei. Tarifu pārskatīšana jeb valsts apmaksātais pakalpojumu grozs medicīnā arī joprojām ir procesā.
Tāpat arī procesā ir veselības pakalpojumu sniedzēju kartējums jeb tā dēvētais “masterplāns” - kur un kādus pakalpojumus Latvijas iedzīvotāji var saņemt. Par šo ministre aprīlī sola ziņojumu.
Pie e-veselības ailītes redzama atzīme - “izpildīts” un atbilstoši termiņiem. Taču tas, kas labi izskatās uz papīra, dzīvē tā nebūt nav. Pēdējo nedēļu laikā ne reizi vien ziņots par e-veselības sistēmas smagnējību un nedraudzīgumu lietotājiem.
Veselības ministre situāciju ar e-veselību komentē šādi: “Tad, kad es viņu saņēmu, es noteikti liktu divi, bet šobrīd jāsaka ļoti liels paldies tiem cilvēkiem, kas pie tā ir strādājuši, un pēdējos piecus mēnešus murgojuši tikai par e-veselību, piecu ballu sistēmā es liktu starp 3 un 4, un es domāju, mēs tiksim līdz stabilam četriniekam.”
Zaļo koridoru vērtē pozitīvi
Par e-veselību viedokļi ir krasi atšķirīgi, bet krietni pozitīvākas atsauksmes ir par tā saukto zaļo koridoru jeb ātrāku iespēju tikt pie speciālista tiem, kam pirmreizēji radušās aizdomas par ļaundabīgu audzēju.
“Te ne tikai koridors zaļais, te zaļā štrāse ir,” tā pieredzi ar onkoloģijas zaļā koridora programmu raksturo Veronika Pujāte no Rēzeknes novada.
Pavisam citas saslimšanas dēļ aizgājusi ap 20. janvāri pie ģimenes ārstes. Citastarp nolēmusi parādīt samezglojumu krūšu daļā. Kopš tā brīža viss noticis tik strauji, ka neesot paspējusi aprast ar diagnozi - krūts vēzis. Pēc dažām konsultācijām un izmeklējumiem operācija notika jau 1. februārī.
Dažas vēža formas mēdz būt tik agresīvas, ka kopš brīža, kad veikti pirmie izmeklējumi, audzējs palielinājies divkārt. Laikam ir būtiska nozīme. Pirmreizējiem pacientiem ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju zaļais koridors nesis iespēju ietaupīt dārgo laiku, laikus tikt pie datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējuma.
“Pašreiz to visu ir iespējams izdarīt ambulatori un pēc iespējas īsākos laikos,” saka Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis.
Oktobrī, kad zaļajam koridoram tika dota zaļā gaisma, pie speciālistiem onkoloģijas centrā tika 88 pacienti. No tiem 52 gadījumos ļaundabīgā diagnoze apstiprinājās. Jau nākamajā mēnesī pacientu skaits pieauga par trīs simtiem. Kopš novembra zaļā koridora ietvaros onkoloģijas centrā izmeklē vairāk nekā trīs simtus pacientu mēnesī. Salīdzinot ar laiku pirms zaļā koridora, tas ir ik dienu vairāk par 15 pacientiem. Zaļā koridora ietvaros iekļauti tikai 11 ļaundabīgo audzēju veidi, kas aptver aptuveni 90 procentus onkoloģisko diagnožu.
“Šis koridors būtu jāpaplašina pilnīgi uz visām pirmreizējām vēža diagnozēm. Uz doto brīdi Austrumu slimnīca ir izveidojusi savu otro mazo zaļo koridoru tām diagnozēm, kuras nav šo 11 diagnožu grupā,” norāda Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.
Vēža kontekstā gan joprojām neatrisināts ir jautājums par paliatīvo aprūpi, kur trūkst apmaksāto gultu. Savukārt zaļā koridora jautājums skaudrāk izgaismojis personāla trūkumu. Onkoloģijas centrā pacienti ir, ārsti ir, bet vairākas operāciju zāles stāv tukšas. Operācijas jāatliek, jo nav operāciju un narkozes māsu.
