Par to, cik īsti veiksmīga izrādīsies jaunā skolotāju algu sistēma, varēs spriest tikai tad, kad būs sakārtots skolu tīkls un samazināts skolotāju skaits, kas vēl nav noticis. Un arī kompetenču pieeja mācībām savas iespējas un rezultātus sāks rādīt tikai pamazām.
Taču dažās skolās kompetenču pieeju izmanto jau tagad. Viens piemērs ir Ādažu vidusskola, kur skolotāja Aiga Mikasenoka saviem otrklasniekiem māca vārdšķiras. Tā vietā, lai tikai pierakstītu kladēs un censtos iegaumēt, kas ir darbības vārds, lietvārds un īpašības vārds, bērni mācās caur darbību. Trīs bērni pārstāv katrs savu vārdšķiru, pārējie izlozē vārdu un meklē tam pareizās “mājas”.
“Viņiem ir jādomā līdzi – ko es daru, kāpēc es to daru, un viņiem ir jāiedziļinās šajā tēmā, šajā prasmē, ko viņi apgūst,” skaidro skolotāju.
Taču reizē ar vārdšķirām bērni mācās arī sadarbošanās prasmi. No dotajiem vārdiem jāizveido īss stāsts un tad jāpasvītro dažādās vārdšķiras. Tie, kuri pabeidz ātrāk, dodas skaidrot un palīdzēt tiem, kuriem iet drusku lēnāk. Bērni mācās viens otram palīdzēt, noskaidrot sev nezināmos jautājumus.
Aiga šādi māca pēc pašas iniciatīvas un priecājas, ka kompetenču pieeja tagad ir kopīgs mērķis visām Latvijas skolām. Šim viedoklim pievienojas arī direktore, tāpēc šī būs viena no skolām, kas piedalīsies jaunā mācību satura izmēģināšanā.
Rīcības plāna punkti – darbi iesākti
Bet kompetenču izglītība ir tikai viens no soļiem. Valdības rīcības plānā izglītībai veltīto punktu ir visai daudz, un dažas apņemšanās bija iecerēts paveikt pērn.
Līdz 2016.gada vidum bija plāns pirmsskolu un skolu pedagogiem ieviest līdzvērtīgu samaksu par vienu darba likmi. Izglītības ministrijā šo punktu vērtē kā īstenotu.
Bet, lai gan šāda vienošanās tiešām ir, pašvaldības izcīnīja, ka vietvaras, kuras pirmskolu skolotājām pašreiz nespēj maksāt noteiktos 680 eiro par likmi, līdz 2018. gada septembrim drīkst maksāt mazāk. Turklāt pirmsskolas pedagoga darba likme stundu ziņā ir lielāka nekā skolu skolotājiem. Tāpēc pašreiz par pilnīgu līdzvērtību vēl īsti nevar runāt.
Tikmēr ideja, ka visiem pirmskolas skolotājiem algas maksātu valsts, bet pašvaldības uzņemtos brīvpusdienu apmaksu, tika atmesta un šobrīd nav aktuāla.
Līdz 2016.gada beigām valdība bija apņēmusies izveidot arī skolotāju algu pieauguma grafiku. Uzdevums izpildīts daļēji - grafiks ir sagatavots, nosūtīts saskaņošanai citām institūcijām, bet vēl nav pieņemts.
Mērķis profesionālajā izglītībā vairāk iesaistīt darba devējus arī ir izpildīts, uzskata ministrijā, jo pieņemti vairāki to veicinoši Ministru kabineta noteikumi. Šeit parādās arī ilgtspējīgs skolu tīkls. Skaidrs, ka tas nav vienā gadā izveidojams, taču uz šī gada sākumu rīcības plāns paredzēja pirmos konkrētos lēmumus.
Ministrijā skaidro - darbs ir sākts, bet plašāka diskusija par skolu tīklu gaidāma aprīlī.
Kā izglītības reformas virzību vērtē nozares eksperti?
“Iespējamās misijas” direktors Kārlis Andersons pie paveiktā izceļ iesāktos darbus pie jauna mācību standarta un jauno pedagogu efektīvākas sagatavošanas. Arī skolotāju jauno algu modeli viņš liek šajā ailītē.
Pie vēl neizdarītā Andersons min vajadzību saskaņot skolotāju apmācību ar jaunajiem satura standartiem un nepieciešamību skolās ieviest atbalstu jaunajiem pedagogiem.
Izglītības eksperte Marija Golubeva piekrīt Andersonam attiecībā uz atspērienu jaunā izglītības satura veidošanā, bet – algu modeli tomēr liek pie neveiksmēm, jo reizē ar samaksas modeļa maiņu ministrijai neizdevās ar pašvaldībām uzreiz vienoties par skolu un skolotāju skaita samazināšanu, kas tieši ietekmē algu lielumu.
Tikmēr izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pie padarītā min finansējuma pieaugumu skolotāju algām, gan piebilstot, ka sadales principi ir ar nepilnībām. Izceļ arī darbu pie kompetenču izglītības un pakalpojumu izmaksu modeļa bērniem ar speciālām vajadzībām; min arī uzlabojumus profesionālajā izglītībā.
Slikto vai nepadarīto darbu saraksts arodbiedrībai ir daudz garāks. Tikai daži piemēri – vēl nav apstiprināts skolotāju atalgojuma pieauguma grafiks, nav skaidras stratēģijas skolu tīkla optimizēšanai, kā arī pirmsskolu un pārējo skolu pedagogu atalgojumā faktiski nav panākta solītā vienlīdzība.
