Jau pirmajās 100 dienās premjers atzina – darbs ir grūtāks, nekā sākumā domāts. Un tā ir arī tagad, pēc gada.
Eksperti dod 7 balles no 10
LTV “Panorāma” lūdza trīs ekspertiem - ekonomistam Pēterim Strautiņam, politoloģei Ivetai Kažokai un žurnālistam Aidim Tomsonam – izvērtēt valdības pirmā gada darbu.
Kažoka atzīst – soli pa solim valdības Rīcības plāns tiek pildīts, tāpēc, lai gan pamazām, tomēr valsts pakalpojumu kvalitāte un valsts pārvaldes darbs uzlabojas un premjeram izdodas sarežģītas situācijas risināt bez asas konfrontācijas.
Pie mīnusiem – vāja reformu vadība un politiskā komunikācija, kas rada šaubas par nostāju nodokļu izmaiņās, skolu reformās, Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju izvēlē. Starptautiski premjers neizceļas kā spilgts Latvijas interešu aizstāvis.
Strautiņš uzskata, ka premjers savu iespēju robežās dara ļoti daudz. Bet viņu bremzē, piemēram, pašvaldības, kuru interešu dēļ kavējas stratēģiski svarīgās reformas izglītībā un medicīnā. Un starp lēmumu pieņēmējiem dominē intuitīva sajūta, ka optimāla politika ir tāda, kas cilvēku lielāko daļu padara remdeni laimīgus, nevienam neradot ciešanas.
Tomsons pie pozitīvā atzīst, ka turpinātas reformas Iekšlietu ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā. Un konsekventi palielināts finansējums aizsardzībai.
Mīnusi – nav vērojami panākumi tiesiskuma jomā. Kavējas veselības nozares sakārtošana. Lielākā neveiksme – nespēja kontrolēt budžeta pieņemšanu Saeimā. Arī ar minimālajām sociālajām iemaksām radītais juceklis.
Kopumā eksperti 10 ballu sistēmā premjeram liktu vidējo atzīmi – 7.
Iedzīvotāji skeptiski
Toties daudz kritiskāk valdības darbu vērtē iedzīvotāji. LTV uz ielām sastaptie cilvēki Kučinska valdības darbu vērtēja uz trijnieku, pauda, ka nekādas lielas izmaiņas nav notikušas un dzīve nekļuva labāka, lai gan “centies jau viņš ir” un “cerība vēl ir uz viņu, ka viņš kaut ko darīs”.
Reitingu līknes rāda, ka, salīdzinot Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdības pirmo gadu un tagadējo Kučinska, redzams, ka iedzīvotāji ir bijuši apmierinātāki ar Straujumas valdību, ar kuru bijis apmierināts katrs ceturtaus, kamēr ar Kučinska valdību apmierināts tikai katrs piektais.
Un, lai gan abu valdību vērtējums bijis mīnusos, Straujumai zemākais punkts bija -39, kamēr Kučinskim gada beigās bija pat - 52.
Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka tā iemesls ir nodokļu jautājums. “Mēs zinām to, ka absolūti lielākā daļa iedzīvotāju skatās tā diezgan šķībi uz nodokļiem, kas atkal ir saistīts ar zemo uzticēšanos, jo neviens jau negrib īpaši dalīties ar savu naudu ar tiem, kam neuzticas,” norāda Kaktiņš.
“Un šajā kontekstā, ja parādās publiskajā telpā tādas nopietnas valdības apņemšanās palielināt vienu, otru, trešo, ceturto nodokli, tad ir grūti gaidīt, ka tur no sabiedrības būs ļoti liels atbalsts. Un – šķiet, tas ir viens no cēloņiem vai pat pamatcēlonis, kāpēc gada otrajā pusē, konkrēti gada pēdējos trīs mēnešos uzticēšanās valdībai, arī valdības darba vērtējums no vienkārši ļoti kritiski zema jau nokrita uz kritiski, kritiski, kritiski zemu,” spriež Kaktiņš.
Pagājušā gada beigās jau pēc budžeta pieņemšanas 20. decembrī Saeima pieņēma premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) rosinātās izmaiņas nodokļos - minimālās sociālās iemaksas šogad tomēr netiks ieviestas un tiks paaugstināta mikrouzņēmumu nodokļa likme. Tā būs 15% līdzšinējo 9% vietā. Mazajiem uzņēmumiem – ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā – nodokļa likme būs mazāka, proti, 12% no apgrozījuma.
Premjers gatavs pieņemt kritiku
Ko par to saka pats premjers? Viņš gatavs pieņemt kritiku.
“Protams, es to atzīstu, ka tas nebija veiksmes stāsts. Vajadzēja daudz ātrāk redzēt, ka ir brāķis, un tas bija ātrāk jau jālikvidē,” atzīst premjers.
“Es nevaru sagaidīt, ka šobrīd jau var gaidīt kādus aplausus, bet, ja to mēs salīdzinām ar remontu mājās, tad šobrīd ir situācija, kad mēs esam noņēmuši veco apmetumu, ieraudzījuši, ka ir daudz briesmīgāk, nekā bija, savākuši spēkus, nosprauduši mērķus, pat finansējumu iedalot. Kā varētu salīdzināt arī – beidzot mērķtiecīgi gan izglītībai, aizsardzībai, drošībai, arī veselībai pieaugums. Un – jāstrādā ir tālāk,” saka Kučinskis.
Eksperti premjeram turpmāk novēl atrast drosmi un veidu, kā īstenot valsts attīstībai nozīmīgas reformas, pat ja īstermiņā tās ir nepopulāras. Būt drosmīgākam, prasīt pieņemt un skaidrot grūtus lēmumus, kā arī uzņemties lielāku risku, nebaidīties sadusmot sabiedrību un skaidrot – “šis lēmums nepatīk tev, nākamais tavam kaimiņam, bet kopumā tie veicinās labklājības pieaugumu”.
