Panorāma

Zolitūdes krimināllietā uzklausa cietušos

Panorāma

Novērtē Rīgas pils laukuma kokus

Šonedēļ 100 dienu Kučinska valdībai

Kučinska valdībai 100 dienas – eksperti ieskriešanos sauc par «latviski rāmu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītais Ministru kabinets šonedēļ būs ticis pāri zīmīgajām 100 dienām. Tas ir pēdējais atskaites punkts valdības darbu uzsākšanas periodam. Ieskriešanās ir bijusi latviski rāma, uzskata eksperti. 

Premjers gan piespiedis ministrus uzņemties konkrētus darbus. Tas šķiet cerīgi, bet, protams, vēl negarantē izpildi.

Kučinskis domāja, ka būs vieglāk

Kučinska valdībā no 100 pirmajām dienām 75 dienas ir tapis Rīcības plāns, tajā ir 135 darbi. Uzstādījumi augsti. Piemēram, labāk iekasēt nodokļus, lai to apjoms tuvotos 30%, mazināt ēnu ekonomiku no 23%  līdz 21%. Bet iekšzemes kopprodukta pieaugumu plānots palielināt no aptuveni 2,3 līdz 5%, sākot no 2018 gada. Tieši tad, 2018. gadā, arī būs Saeimas vēlēšanas un Kučinska valdībai, ja tā vēl pastāvēs, būs jāatskaitās par visai daudziem darbiem.

Pārbaudāmos termiņos visvairāk - 59 darbus -   uzņēmusies Ekonomikas ministrija. Vismazāk – piecus – Kultūras ministrija. Zemkopības ministrija uzņēmās sešus darbus. Ja neskaita šos pārbaudāmos darbus, zīmīgi, ka ir vēl daļa citu, kur termiņi atvirzīti uz 2018.gada oktobra beigām, kad vēlēšanas būs jau garām.

Premjers pagaidām atturīgs publiski vērtēt, kā katram ministram veicies 100 dienās.

Bet, spriežot pēc aizkulišu informācijas, vislabākā sadarbība bijusi ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Bet visgrūtākā sadarbība bija ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), ar kuru Kučinskis esot ticies visbiežāk un beigu beigās veselības nozarē veicamo darbu formulēšanā esot iesaistījies premjers pats. Kučinska iespaids – vadīt valdību esot grūtāk, nekā sākumā domāts.

“Man likās, ka būs vieglāk. Man likās, ka situācija nav tik sarežģīta, kāda viņa realitātē izrādījās. Bet, no otras puses, tas arī interesantāk un lielāks izaicinājums,” atzina Kučinskis.

To, ka Kučinskis varētu būt straujāks par savu priekšgājēju amatā Laimdotu Straujumu (“Vienotība”), rāda salīdzinājums – Straujumai 100 dienās bijusi 21 valdības sēde, Kučinskim – tikai 16. Toties tajās Kučinskis paspējis izskatīt 622 jautājumus, kamēr Straujuma - 562. Kučinskis vairāk pievērsies darbiem uz vietas Latvijā – bijis tikai piecos komandējumos, kamēr Straujuma – astoņos.

Tas, ka ministri mudināti nesapņot par papildu miljoniem, nav jaunums. Bet ir uzstājīgāka prasība pārmeklēt iekšējās rezerves, pamatojot cik kas maksā un kāpēc par to vispār jāmaksā. Rezultāts gan vēl nezināms.

“Tas, kas man šķiet ir arī sākotnēji noteikti jāvērtē, ir mūsu valstij piederošās aģentūras, ka tās vienmēr ir kādu funkciju īstenošanai. Un  jautājums, vai visas šīs funkcijas ir vēl joprojām aktuālas, jo parasti ir tas, ka jaunu radīšanai tiek noteiktas štata vietas, tiek noteikta organizācija . Un, kad šī problēma beidzās, tad paliek organizācija, paliek cilvēki, bet vienkārši meklē darbu darba pēc,” sacīja Kučinskis.

No konkrētu piemēru nosaukšanas premjers gan atturējās. Viņš arī nevarēja pateikt, vai tādu piemēru ir daudz, jo “vienmēr jau cilvēks pamato, kāpēc viņš tur sēž”.

Īsā darbības laikā Kučinskim bija jāiztur pārbaudījums ar valsts interešu nodevību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rindās, arī tracis par Stambulas konvenciju ar tieslietu ministru.

Skaļa kurnēšana skanējusi gan no izglītības darbiniekiem pret nozares ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”), gan no mediķiem pret ministru Belēviču, draudot ar demisijas prasīšanu arī pašam Kučinskim.

Eksperti novēl nenovirzīties no kursa

Eksperti novēl nenovirzīties no uzņemtā kursa un panākt uzlabojumus lielajās prioritātēs – demogrāfijā, veselības aprūpē, izglītībā.

 “Es domāju, ka viņš ir ļoti līdzīgs Laimdotai Straujumai, savā ziņā var saskatīt arī paralēles ar [“Vienotības” premjeru] Valdi Dombrovski, bet tieši horizontālo prioritāšu klātbūtne un arī tāda ne pārāk skaļa, bet tomēr apņēmīga rīcība, lai šīs prioritātes iedzīvinātu, ir kaut kas tāds, kas viņu atšķir no iepriekšējiem diviem premjeriem,” uzskata politologs  LU profesors Jānis Ikstens.

Kučinskis vismaz esot radījis iespaidu, ka zina, ko grib panākt un arī cenšas to īstenot.

“Viņš mēģina darīt, ko viņš var!”  atzīst Latvijas sabiedrisko mediju angļu versijas galvenais redaktors Maiks Koljers. Viņaprāt, Kučinska pozitīvākā īpašība – ka premjeram nav bail ķerties pie politiski bīstamām, bet vajadzīgām lietām – kā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakārtošana.

“Latviešu cilvēki zina, ka kaut kas nenotika labi VID. Jau gadiem viņi saka – man nepatīk VID, viņi slikti. Bet iepriekšējās valdības negribēja cīņu pret VID vai ar VID, vai darīt kaut ko ar VID. Tas ir liels risks, varbūt, ja tas rezultāts nebūs, tad būs ļoti ļoti liels mīnuss viņa valdībai. Bet es domāju, ka tas ir pareizs mēģinājums – darīt kaut ko ar VID!” norādīja Koljers.

Par valdības pastāvēšanai bīstamāko tiek uzskatīta nākamā gada budžeta tapšana komplektā ar dilstošu ekonomiku. 

“Ja mēs uz mirkli pieņemam, ka Latvija nonāk krīzē, tas nozīmē trīs ceturkšņus pēc kārtas ir negatīvs IKP, tad salikt kopā 2017. gada budžetu ir pilnīgi traks pasākums. It īpaši tāpēc, ka 2017. gadā ir pašvaldību vēlēšanas – tur vajag kaut ko piedāvāt vēlētājiem! Un pie krītošas ekonomikas neko daudz nevar piedāvāt. Tāpēc tas īstenībā būs ļoti ļoti smags  pārbaudījums,” sacīja Ikstens. “Un tad  - mēģinot panākt pārdalīšanu kaut kādu vai prioritāšu maiņu, varētu gadīties arī, ka Kučinska valdība krīt. Tas, kādi būs šie konkrētie ceļi, veidi, mehānismi, iegansti – nu, es teiktu, ir pavisam pavisam miglā tīts vēl, bet mēs redzam arī to, ka dažkārt partijas gāž paši savus premjerus Tāpēc te nav iemesla domāt, ka tie būs kādi politiskie konkurenti, kas to izdarīs.” 

Minētais drauds – IKP izaugsmes tempu samazinājums pašlaik jau turpinās divus ceturkšņus. Tas nozīmē, ka samazinās ekonomikas izaugsmes tempi. Katrā ziņā pēc valdības pirmajām 100 dienām redzams – politiskā mīnu laukā ieiet premjers nav baidījies. Bet  vai spēs tur ne tikai izdzīvot, bet arī paveikt valstiski svarīgos darbus,   - spriest vēl par agru. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti