Par pacienta ceļu gan mediķiem, gan pacientiem, sākot no orientēšanās medicīnas iestāžu piedāvājumā, līdz iespējām diagnostikā un ārstēšanā otrdien plkst.15 paredzēta tiešsaistes diskusija, kurā stāstīs arī par paveikto Austrumu slimnīcas virzībā uz Nacionālā vēža centra izveidi un akreditāciju.
Slimnīcas mediķes "Rīta panorāmā" uzsvēra, ka patlaban Krūts vēža pacienta ceļā eksperti konstatējuši nepilnības. "Dažas no šīm nepilnībām ir labojamas slimnīcas iekšienē, bet dažu uzlabojumiem mums nepieciešams Nacionālā veselības dienesta atbalsts. Šobrīd mums pietrūkst koordinatora, māsas, kas jau ir apsolīta, ka būs, datu sistēmas, kurā mēs varētu veikt veiksmīgu uzskaiti," skaidroja radioloģe diagnoste Ilze Eņģele.
Vienlaikus viņa piebilda, ka klīnisko ceļu izveides procesā jau ir notikuši daži uzlabojumi, piemēram, ir pilnveidota slimnīcas apspriežu zāle, tāpat slimnīcā ir jauns multidisciplinārs monitors.
Eņģele stāstīja, ka pacienti aicināti iesaistīties Krūts vēža pacienta ceļa pilnveidē, lai tas būtu praktiski noderīgs. Viņa norādīja, ka vienmēr bijusi sadarbība ar pacientu organizācijām, bet šoreiz aicināti tieši individuāli pacienti un viņu radinieki. "Mēs kā speciālisti ne vienmēr redzam no pacienta prizmas," sacīja Eņģele.
Krūts ķirurģe Krista Arcimoviča norādīja, ka krūts vēža lokalizācija visbiežākā ir tieši sievietēm. "Protams, ļoti svarīgi – jo agrāk mēs atrodam šo slimību, jo labāk tā ir ārstējama," uzsvēra ārste.
Pēdējie pieejamie dati par saslimstību Latvijā gan ir vien 2017. gada. "Tas ir nedaudz vairāk par 100 sievietēm ar pirmreizēji diagnosticētu krūts vēzi. No 2017. gada tālāki dati mums diemžēl nav pieejami. Bet no 2017. gada saslimstībai ir tendence palielināties."
Arcimoviča norādīja, ka Rietumeiropā tendence saslimt ar krūts vēzi faktiski skar katru astoto sievieti, bet Latvijā netiek veikta vēžu pacientu uzskaite. To varētu atsākt, sakārtojot reģistru.
