To intervijā Latvijas Radio raidījumam „Labrīt” ceturtdienas rītā sacīja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.
Ziņots, ka VK jau iepriekš atzinusi, ka tās ieteikumi valsts institūcijām nereti nepārvēršas reālās pārmaiņās. Janvāra izskaņā Krūmiņa atzina, ka aizsūtījusi premjerei Laimdotai Straujumai („Vienotība”) to valsts institūciju sarakstu, kuras ieteikumus ignorē.
Līdz ar to ir jāstrādā pēc „pātagas principa”, kas liktu institūcijām ņemt vērā to ieteikumus, secināja VK. „Es neslēpšu, ka ir institūcijas, ar kurām ir grūti panākt ieteikumu ieviešanu,” ceturtdienas rītā jau iepriekš sacīto atkārtoja Krūmiņa.
Šo institūciju vidū viņa minēja „Rīgas satiksmi”, kā arī ostas.
Viņa atzina, ka ne visi iestāžu vadītāji ir nonākuši pie Rietumeiropā pieņemtā, ka ir jāstrādā pēc godprātība principa un kā labam un godīgam saimniekam. Turklāt, lai gan jau šobrīd Latvijas likumos ir teikts, ka iestādes vadītājam ir jāstrādā kā labam un gādīgam saimniekam, pat tad, ja VK jau ir izstrādājusi konkrētus ieteikumus, tie ne vienmēr tiek ņemti vērā.
VK piedāvā arī dažādus kursus, mācības un citus pasākumus, lai palīdzētu valsts institūcijām. Krūmiņa pauda, ka atsaucība no instancēm ir jūtama, taču nav rezultāta.
