Krūmiņa LTV “Rīta panorāmai” atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas situācija, ka par valsts un pašvaldības naudas izšķērdēšanu amatpersonas nesoda, nav normāla.
“Tā situācija nav normāla, mūsu valstī amatpersonām par nodarīto materiālo zaudējumu atbildība neiestājas,” sacīja Krūmiņa. Viņa stāstīja, ka Valsts kontrole revīzijās bieži vien konstatē nelikumības, bet atbildība neiestājas un nodarītos zaudējumus nepiedzen.
Krūmiņa klāstīja, ka Valsts kontroles priekšlikumi paredz – ja revīzijā konstatēts, ka budžetam nodarīti zaudējumi, iestādei dos iespēju pusgada laikā vienoties par to brīvprātīgu atmaksu, uzsākt piedziņu vai arī noteikt, ka ir attaisnojošie apstākļi.
Ja iestāde nolemj, ka zaudējumi nav jāpiedzen, to rūpīgi izvērtēs Valsts kontroles padome, kas varēs noteikt, vai zaudējumi tomēr nebūtu jāpiedzen. Savukārt, ja iestāde pusgada laikā nevar vienoties par zaudējumu piedziņu, tad piedziņu sāks Valsts kontrole. Turklāt Valsts kontroles lēmums nebūs galīgs, to varēs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.
Grozījumi neļaus vērsties pret godprātīgiem pašvaldību darbiniekiem, sacīja Krūmiņa, noraidot izskanējušās bažas.
Jau vēstīts, ka Saeima 1.oktobrī nodeva skatīšanai komisijās likumprojektus, kas paredz Valsts kontrolei tiesības par revīzijās konstatētajām nelikumībām piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām. Konceptuālu atbalstu grozījumiem Valsts kontrolei solījušas visas Saeimas frakcijas, tomēr vairāki deputāti neoficiāli pauda bažas par ieceres turpmāko virzību. To pamatā ir maz pamanīts fakts, ka par atbildīgo komisiju Valsts kontroles likuma grozījumiem negaidīti tika noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras locekļu vairākums savulaik pabijuši dažādu pilsētu un novadu vadībā.
Valsts kontroles izstrādātie grozījumi Valsts kontroles likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā paredz – ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, Valsts kontrolei būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet Valsts kontrole iesaistīsies, ja tā neko nedarīs. Administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu tā skartās personas varēs pārsūdzēt tiesā.
Jau iepriekš politiķu attieksme pret šo ieceri bija būtiski atšķirīga.
