„Laikam jau nav tā, ka visiem valsts pārvaldē kā norma šķiet likumu ievērošana,” sacīja Krūmiņa. Viņa pauda, ka nereti valsts un pašvaldību iestādes, kuru darbu ir vētījusi Valsts kontrole (VK), formāli pieņem rekomendācijas, bet vēlāk tik un tā turpina agrāk iesākto praksi, ignorējot VK ieteikumus.
Vēstīts, ka pagājušajā nedēļā VK nāca klajā ar atzinumu, ka atsevišķās valsts iestādēs atsākušies „zemeņu kūku” laiki. Piemēram, Valsts zemes dienests par iestādes līdzekļiem saviem darbiniekiem bija sarīkojis balli.
Krūmiņa uzsvēra, ka gadījumā, ja institūcijas vadītājs nespēj nodrošināt efektīvu un likumam atbilstošu darbu, tad iestādes vadītāja darbība ir jāizvērtē. „Atsevišķiem institūcijas vadītājiem ir kaut kāda visatļautības sajūta. Vai tā rīkotos privātais uzņēmējs par saviem līdzekļiem? Tikko kā beigusies krīze, un mēs jau uzdzīvojam? Es domāju, ka viņam [privātajam uzņēmējam] būtu citas prioritātes,” norādīja Krūmiņa. Viņa gan piebilda, ka, iespējams, Latvijas iestādes vadītāji vēl nav izauguši līdz veco demokrātiju līmenim, kur strādāt atbilstoši likumam ir norma.
Viņa arī piebilda, ka līdztekus valsts iestādēm, ļoti nepieciešams ir pēc iespējas vairāk veikt revīzijas pašvaldību iestādēs. Daudzas pašvaldības strādā pārliecībā, ka tās nekad nepārbaudīs. Tāpēc būtu nepieciešams pārbaudīt katru pašvaldību vismaz reizi trijos gados.
Kontroliere atzina, ka nereti lietas un izmeklēšanas, kas ierosinātas pēc tās atklātājiem, iespējamajiem pārkāpumiem policijā vai citās institūcijās tiek skatītas pārāk ilgi. Tomēr viņi atturīgi izturējās pret ideju paplašināt VK tiesības un funkcijas, tādējādi no vienas puses, iespējams, saīsinot lietas izskatīšanas laiku, bet no otras, pēc viņas vārdiem, mazināt demokrātijas kvalitāti, jo vara būt pārāk koncentrēta vienas institūcijas rokās.
