ĪSUMĀ:
- Vairākas frakcijas atbalsta Irkli valsts kontroliera amatam.
- Līdzšinējā kontroliere Krūmiņa par to ir neizpratnē.
- Krūmiņa: VK jāvada pieredzējušam auditoram, Irklim šādas pieredzes nav.
- Krūmiņai bažas radot arī tas, ka Irklis savulaik bija “Vienotības” biedrs.
- Irkļa kandidatūru virzošā “Attīstībai/Par!” Krūmiņas kritikai nepiekrīt.
- AP: valsts kontrolierim galvenais esot vadītāja spējas.
- Irklis uzskata, ka pieredze vadībā ir svarīgāka par pieredzi auditora darbā.
- Irklis uzsver - no politikas ir aizgājis pirms vairāk nekā desmit gadiem.
- Irklis uz Valsts kontroles padomes locekļu amatiem plāno rīkot konkursus.
Elitai Krūmiņai otrais termiņš valsts kontroliera amatā noslēgsies 19. janvārī, un šonedēļ Saeimai jāizvēlas pēctecis.
Krūmiņa deputātiem iesaka balsot par Valsts kontroles (VK) padomes locekli Ilzi Grīnhofu. Savukārt kritiski Krūmiņa vērtē kandidātu Rolandu Irkli, kuram pieredzes revīziju jomā nav.
“Audits, tā ir ļoti reglamentēta profesija. [..] Respektīvi, nav iespējas darīt šo darbu, neesot profesionālim. Tas, kas mani pārsteidz, ka Valsts kontroles vadībā var būt cilvēks, kas nezina šo drēbi,” izbrīnu pauda Krūmiņa.
Krūmiņai bažas radot arī tas, ka Irklis savulaik bija partijas “Vienotība” biedrs.
“Pietiek jau ar šādu emocionālo tuvību vai emocionālo bijušo saikni. Tas, manuprāt, ir ļoti bīstami,” uzsvēra Krūmiņa.
Tomēr tieši Irklim izredzes kļūt par valsts kontrolieri ir vislabākās. Viņam atbalstu pauž koalīcijas partijas “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā vienotība”, kā arī opozīcijā esošā “Saskaņa”.
“Saskaņas” vadītājs Jānis Urbanovičs stāstīja, ka frakcija nav spējusi izvēlēties starp izvirzītajiem Valsts kontroles padomes locekļiem Edgaru Korčaginu un Ilzi Grīnhofu. Līdz ar to nolemts atbalstīt Irkli, kurš savu kompetenci esot pierādījis kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs.
“Viņš nāktu kā trešais talkā, lai labāk lietas ietu uz priekšu. Paliek [Valsts kontrolē] šie divi spēcīgie kandidāti, kuri, netikuši vislielākajā amatā, palīdzēs nekļūdīties un ātri iejusties amatā Irkļa kungam,” sprieda Urbanovičs.
Irkļa kandidatūru virzošā “Attīstībai/Par!” Krūmiņas kritikai nepiekrīt.
Frakcijas vadītāja Marija Golubeva uzskata, ka valsts kontrolierim nav obligāti jābūt auditoram. Galvenais esot vadītāja spējas.
“Viņš ir vienas modernas kontroles un uzraudzības iestādes vadītājs, kurš ir pierādījis ar savu darbu regulatorā, ka viņš spēj modernizēt, un viņš spēj arī komunicēt ar sabiedrību par to misiju, ko dara viņa iestāde,” skaidroja Golubeva.
Arī Irklis uzskata, ka pieredze iestādes vadībā ir svarīgāka par pieredzi auditora darbā.
Irklis uzsver, ka no politikas ir aizgājis pirms vairāk nekā desmit gadiem, turklāt savu neatkarību Irklis esot pierādījis regulatorā.
“Regulators ir neatkarīga valsts iestāde, un manā darbībā noteikti nav iespējams atrast nevienu gadījumu, nevienu situāciju, kurā es būtu rīkojies vai pieņēmis lēmumus kādu šauru, politisku interešu vārdā,” uzsvēra Irklis.
Ievēlēšanas gadījumā Irklis sola revīzijas rīkot tur, kur no tām būtu vislielākais ekonomiskais labums valstī. Atšķirībā no Krūmiņas Irklis uz Valsts kontroles padomes locekļu amatiem plāno rīkot konkursus.
KONTEKSTS:
Aizvadītā gada nogalē uz Valsts kontroles vadītāja amatu tika izvirzīti trīs kandidāti, un neviens vēl neprognozēja, kurš amatu varētu iegūt. Juridiskā komisija nolēma balsojumam Saeimā virzīt visus trīs izvirzītos kandidātus
Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. 2017. gadā Saeima pārvēlēja Elitu Krūmiņu valsts kontrolieres amatā uz otru termiņu, kas beigsies 2021. gada janvārī.
Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.
Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.
