Tomēr viņa norādīja, ka publiskajā sektorā attieksmei pret finansēm ir jābūt tādai pašai, kā privātajā sfērā. Tur par darba devējam nodarītiem zaudējumiem cilvēku atlaiž un piedzen zaudējumus.
Krūmiņa izteica cerību, ka nākamajā gadā Saeima varētu apstiprināt likumu, kas amatpersonām liks būt atbildīgām par izšķērdētiem valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Partiju attieksme pret šo ierosinājumu ir pozitīva un atsevišķu ministru publiski izteiktās šaubas drīzāk esot nezināšana un neinformētība, nekā atbalsta trūkums šādai idejai, pauda Krūmiņa.
Vienīgā institūcija, kas asi iebilst pret šo ideju, ir Latvijas Pašvaldību savienība. Krūmiņa atgādināja, ka agrāk pašvaldību darbā bija manāmi būtiski trūkumi.
Ziņots, ka Valsts kontrole vēlas likumu izmaiņas, kas turpmāk tai dotu iespējas prasīt arī finansiālu atbildību no naudas izšķērdētājiem. Šobrīd Valsts kontrole pēc revīzijās konstatētajiem likuma pārkāpumiem un līdzekļu izšķērdēšanas gadījumiem var vērsties prokuratūrā, kā arī pieprasīt atbildīgās iestādes pārraugam pašam novērst problēmas. Tiesa, šis mehānisms bieži neļauj atgūt zaudēto naudu.