Krīzes risināšanai Latvijas Radio valde piesaista mediatoru; darbinieki neizpratnē

Lai risinātu krīzi saistībā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta izteikto neuzticību medija valdei, piesaistīts mediators un sarunās iesaistīta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), žurnālistus informēja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Tikmēr žurnālisti pauž neizpratni, kā mediators spēs atrisināt darbinieku trūkumu.

ĪSUMĀ:

  • Pēc Latvijas Radio Ziņu dienesta izteiktās neuzticības mediju valde plāno sarunas.
  • Sarunās iesaistīs mediatori, un tajās piedalīsies valde, Ziņu dienests, NEPLP un Žurnālistu asociācija.
  • Arī NEPLP problēmas saskata valdes komunikācijā, bet kopumā labi novērtē tās darbu.
  • NEPLP un valde situāciju Latvijas Radio apspriež ar politiķiem.

Ziņu dienestā ir trīs vakances, kurām radio nespēj atrast augsti kvalificētus darbiniekus. Šī iemesla dēļ nācies samazināt ēterā izskanējušo raidījumu saturu.

Taču atalgojuma jautājums ir tikai viena medaļas puse konfliktam. Darbinieku attiecības ar valdi ir ietekmējusi arī valdes vēršanās pret Ziņu dienesta vadītāju, kā arī bieža ētikas komisiju rīkošana žurnālistu darba izvērtēšanai.

Latvijas Radio žurnāliste Māra Rozenberga norāda – pašreizējās Latvijas Radio valdes darbības laikā žurnālisti nav jutuši, ka valde iestātos par viņiem un atbalstītu žurnālistu darbu. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas Radio pametuši 106 darbinieki, no tiem 56 žurnālisti. Iemesli ir dažādi, taču daudziem būtiska motivācija cita darba meklēšanai bijis atalgojums, kas nespēj konkurēt ar atalgojumu nozarē. Ziņu dienestā vidējā mēnešalga ir 1106 eiro uz papīra, audits uzrādījis 123% noslodzi.

“Mūsu vienkārši ir par maz. Mēs vairs fiziski nespējam izpildīt tos uzdevumus, ko no mums kā no Latvijas Radio Ziņu dienesta prasa, un es nezinu, cik tālu mēs varēsim turēt to slodzi un pārslodzi, kāda mums ir jau šobrīd. Es vēl vairāk fiziski strādāt vienkārši nevaru, vienā brīdī mēs pārdegsim. Un, kā tad tiks nodrošināts Latvijas Radio Ziņu dienesta darbs, es nezinu,” saka Rozenberga.

Latvijas Radio valde, reaģējot uz Ziņu dienesta žurnālistu tai izteikto neuzticību un pieprasījumu atkāpties, norāda, ka to nedarīs. “Es rīkošos tā, kā būs labāk Latvijas Radio. Bet, manuprāt, tieši šajā brīdī, kad budžeta gatavošana ir pilnā sparā, ko palīdzēs, ja valde būs atkāpusies? Kurš gatavos dokumentus? Kā jūs to iedomājaties, kā tas notiks?” sacīja Klapkalne.

Valdes priekšsēdētāja atklāja, ka pašlaik gatavojas mediācijas sarunām, kurās piedalīsies Latvijas Radio valde, Ziņu dienests, arī NEPLP, kā arī varētu iesaistīt Latvijas Žurnālistu asociāciju. Visas iesaistītās puses esot izrādījušas interesi. Mediācijai piesaistīta mediatore Baiba Strupiša, kuras atalgojums varētu būt 35-70 eiro par stundu, pastāstīja valdes priekšsēdētāja. Par līgumu un darba stundu skaitu ar mediatori gan vēl jāvienojas.

“Daļa no problēmas ir spēja apsēsties visiem kopā pie viena sarunu galda,” sacīja Klapkalne.

Viņa uzsvēra, ka konflikts nav izveidojies pēdējā mēneša laikā, bet bijis ilgstoši, tāpēc risinājums jāmēģina rast ar neitrālu skatu no malas.

Tikmēr žurnālisti pauž neizpratni, kā mediācija risinās kadru trūkumu. Valde sola piesaistīt ārštata žurnālistus, taču neizpauž, kāda varētu būt to apmaksas sistēma, lai viņus atrastu un motivētu, vien norāda, ka apmaksāts tiktu gabaldarbs.

Radio valde norāda, ka algu paaugstināšana būtu viena no prioritātēm. Tiesa, tai pagaidām nav finansiāla seguma. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome radio valdes darbu joprojām vērtē atzinīgi. NEPLP pati esot gatava iesaistīties savstarpējo attiecību krīzes risināšanā. “Kad darbinieki izsaka neuzticību – šādu skaidru pozīciju, ir jārunā par valdes atbildību, ir jāvērtē valdes atbildība. Par ko es esmu drošs šajā nedēļā, ka valde ir spērusi nepieciešamos soļus šajā krīzes situācijas risinājumā, es runāju tieši par uzticības krīzi starp darbiniekiem un valdi,” sacīja NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Savu atbildību NEPLP nesaskata – padome darot visu, kas iespējams, lai politiķiem skaidrotu nepieciešamību pēc finansējuma medijiem. Tikmēr daļa Latvijas Radio žurnālistu publiski norādījuši, ka situācijas nerisināšana var rezultēties arī protesta akcijās.

KONTEKSTS:

10. jūlijā Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas.

Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu. Vēlāk valde pieprasīja steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus atalgojumam 100 tūkstošu eiro apmērā jau šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.

Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš pašlaik neredz pamatu atlaist radio valdi. Par mediju politiku atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka iesaistītajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda.

Politiķi atzīst, ka sabiedriskie mediji ir turēti finansiāla bada režīmā, taču drīzu risinājumu informatīvās telpas stiprināšanai nevar nosaukt.     

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti