Krīzes laikā Latviju un Vāciju vieno vienāda izpratne par budžeta politiku

Latvijas un Vācijas attiecībām ir gara un intensīva vēsture, taču šobrīd tās nonākušas posmā, kad daudzos punktos ir līdzvērtīgas. Abas, gan divu miljonu iedzīvotāju lielā Latvija, gan 80 miljonu iedzīvotāju bagātā Vācija, ir ES un NATO dalībnieces un sēž pie viena un tā paša lēmumu pieņemšanas galda. Jau vēstīts, ka svētdien Latvijā ierodas Vācijas prezidents Joahims Gauks, kurš svētdien apmeklēs Okupācijas muzeju un Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu, savukārt pirmdien tiksies ar premjeru Valdi Dombrovski un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.

Īpaši Eiropas Savienībā (ES) Latvija tiek uzskatīta par Vācijas sabiedroto, jo abu valstu valdībām ir līdzīga izpratne par budžeta taupību un strikta finanšu un ekonomikas kursa ievērošanu visā Eiropā. Ne velti laikā, kad Latvijas valdība vēl risināja sarunas par iespējamu pievienošanos eirozonai, no Francijas un citu dienvidvalstu puses virmoja bažas par to, ka līdz ar pievienošanos vienotās valūtas klubam Latvija stiprinās taupīgajai Vācijai līdzīgi domājošo grupu.

Arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, norāda, ka Vācija pēdējā laikā dažādos līmeņos ir īpaši risinājusi sarunas ar Baltijas valstīm un arī abu valstu vadītājiem ir izveidojušies cieši kontakti.

Ekonomiski Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības ir dinamiskas un attīstītas. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem pēc Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. Visvairāk no Latvijas uz Vāciju ved kokmateriālus, metālizstrādājumus, elektriskās iekārtas un augu valsts produktus – kviešus un rudzus. Tiesa gan pēdējā laikā starp abu pušu uzņēmējiem nav bijis liela mēroga darījumu.

Īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas abas puses ir parakstījušas arī nolīgumu par sadarbību kultūras jomā un vēlāk – saprašanās memorandu par sadarbību zinātnē, tehnoloģijās un izglītībā. Piemēram, aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās izglītojās vairāk nekā 500 studentu no Vācijas.

Vērtējot Vācijas prezidenta Joahima Gauka vizīti Latvijā, profesors Ojārs Skudra saka, ka Vācijas līderis noteikti novērtēs medijos jau izskanējušās ziņas par Latvijas prezidenta Andra Bērziņa centieniem slīpēt vācu valodu, lai saruna varētu notikt tajā.

Sagaidāms, ka abi prezidenti pārrunās arī septembrī Vācijā gaidāmās vēlēšanas un citas svarīgas norises.

Šobrīd Vācija, būdama joprojām Eiropas lielākā un ietekmīgākā ekonomika, pieredz gan atbalstu, gan smagu kritiku. Īpaši Eiropa ir sadalījusies divās nometnēs. Vācija nav populāra un īpaši smagu mediju kritiku izpelnās valstīs, kurām ir starptautiskais aizdevums un kurās ievēro būtiskus taupības pasākumus, kā, piemēram, Grieķijā, Itālijā un Spānijā, savukārt, otrs valstu bloks joprojām Vāciju uzskata par Eiropas stabilitātes un drošības garantu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti