Panorāma

Pieaudzis gūto traumu skaits, gādājot malku

Panorāma

Panorāma

Valsts segs pusi no izdevumiem pieminekļu nojaukšanai

Kritizē pieeju padomju varu slavinošu pieminekļu nojaukšanas finansēšanai

Vēl pirms Saeimas lēmuma par padomju varu slavinošo pieminekļu nojaukšanu “Ziedot.lv” vāca līdzekļus Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai. Tagad lemts, ka nojaukšanai vispirms jātērē saziedotais un tikai tad jāver vaļā pašvaldības un valsts naudasmaki.

Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai saziedoti vairāk nekā 268 tūkstoši eiro. Šai iniciatīvai vairs ziedot nevar. Labdarības organizācijā skaidroja, ka mērķis tika sasniegts, jo tika pieņemts lēmums objektu nojaukt. Šī pieminekļa nojaukšana varētu maksāt pat līdz 3 miljoniem eiro.

Labdarības organizācijā atgādina, ka viņu līdzekļi būs izmantojami tikai būvgružu izvešanai. Tāpat arī organizācija gaida pamatotu izmaksu skaidrojumu.

“Tas, ko “Ziedot.lv” gribēs, lai šīs tāmes un izmaksas mēs saviem ziedotājiem varētu atklāti pamatot un lai šīs izmaksas būtu samērīgas un salīdzināmas,” norādīja labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.

Organizācijas vērtējumā no valsts puses ir nekorekti vēlēties, ka visu pieminekļu nojaukšanai vispirms izmantotu ziedotu naudu. Tas esot jādara no valsts budžeta.

“Mēs vairs nepiedalīsimies, jo šajā brīdī tas nebūs tāds pilsonisks akts par atteikšanos no padomju mantojuma.

Tā būs palīdzēšana valsts un pašvaldības budžetam, kas nav vairs mūsu organizācijas mērķis,” skaidroja Dimanta.

Pieminekļu nojaukšanā jābūt vienotiem, arī finansiāli, uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”). Tieši šī komisija lēmusi, ka valsts segs tikai pusi no izdevumiem. Pārējais jāsedz pašvaldībai par savu un ziedotāju naudu.

“Tas princips, kas ir ielikts, ir solidāra atbildība. Valsts kopā ar pašvaldību izdara šo lietu, nofinansē,” skaidroja Ašeradens.

Viņš gan atzina, ka pašvaldības nepiekrita koncepcijai izdevumus dalīt uz pusēm: “Nē, bija daudz diskusiju par šo. Juristi uzskatīja, ka tas valdībai ir jādara pilnībā. Tam arī varētu piekrist. Bet mēs tomēr gājām pa šo ceļu, ka tas ir liels vērtību un patriotisma jautājums.”

Komisijas vadītājs piebilda, ka nojaucamie pieminekļi tiks vērtēti atsevišķi un ir iespējamas atkāpes. Vajadzības gadījumā valsts varētu segt arī vairāk. Tāpat pašvaldības, kuras jau tagad nojaukušas pieminekļus, nepieciešamības gadījumā piesakoties, visticamāk, varēs saņemt atpakaļ pusi no iztērētajiem līdzekļiem.

KONTEKSTS:

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim. Demontējamo objektu sarakstu vasaras laikā ir jānosaka valdībai, balstoties uz ekspertu rekomendācijām.

Līdz šim valdība atbalstīja ekspertu piedāvāto sarakstu ar 69 demontējamiem objektiem. No šiem objektiem 21 gadījumā būs jāsaglabā to fragmenti kā laika un mākslas liecības, pavēstīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tāpat Rīgā  jau ir pieņemts lēmums par padomju armijas karavīru pieminekļa demontāžu Rīgā, Pārdaugavā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti