Naudu zinātniskajos institūtos un augstskolās esot plānots ieguldīt netaisnīgi, jo nav ņemts vērā starptautiskais institūtu izvērtējums un nozaru dalījumā tieši veselības jomai atlicināts mazāk. Lielākie spēlētāji naudas apguvē ir Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Lauksaimniecības universitāte, kur, IZM ieskatā, ir koncentrēts lielākais zinātnes potenciāls.
RSU pagaidām zinātnes infrastruktūras attīstības programmā ieskicēti 4,7 miljoni eiro kopā ar Stradiņa slimnīcu. Projektā augstskola plānojusi attīstīt jaunu zāļu formas laboratoriju. Tikmēr LU iezīmētā summa ir virs 25 miljoniem eiro.
RSU Attīstības un projektu departamenta direktore Ingrīda Kalviņa norāda, ka patlaban nav izprotama formula, pēc kādas līdzekļus sadala un kā ministrija izvērtējusi projektu atdevi tautsaimniecībai.
"Ir viedās specializācijas jomas, kas šajā plānošanas periodā ir noteiktas kā prioritātes. Un tad pēkšņi kāda no tām piecām jomām ir vēl prioritizēta (..).
Vēl nav ņemta vērā katras jomas zinātnes ietilpība, jo, piemēram, lai eksportētu kādu pakalpojumu vai preci IT vai farmācijas jomā, jāiegulda zinātnē ir daudz lielāka summa nekā varbūt tas ir pārtikas vai kādā citā jomā," sprieda RSU pārstāve.
Arī Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Ivara Kalviņa ieskatā, Eiropas līdzekļu sadalījums starp nozarēm ir netaisnīgs, jo sabiedrības veselības, biomedicīnas un farmācijas jomai zinātnes infrastruktūrai atvēlēts līdz trīs reizes mazāks finansējums nekā lielajiem spēlētājiem, trīs augstskolām.
"Un galvenais, ka tas nekādi neatbilst visiem tiem uzstādījumiem, kas bija noteikti Ministru kabineta noteikumos un informatīvajos ziņojumos par starptautiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanu. Nekas no tā diemžēl nav īstenojies dokumentos, kad runa ir par naudu. No 13 finansējamiem zinātniskajām institūcijām mēs esam starptautiski novērtēti kā labākie, kas ir devuši visvairāk, [bet] šajā sarakstā esam 9.vai 10.vietā.
Kārtējo reizi Organiskās sintēzes institūts un arī visa veselības aizsardzības nozare ir atstāta pabērna lomā," uzskata Kalviņš.
Organiskās sintēzes institūtam patlaban iezīmētie ieguldījumi no infrastruktūras naudas ir 8,5 miljoni.
Rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis piekrīt, ka būtu jāpārskata formula pēc kuras IZM vērtē, kur ieguldīt Eiropas fondu naudu zinātnes attīstībā. Taču vienlaikus, Barševska ieskatā, lielāki ieguldījumi universitātēs ir arī loģiski, jo tām ir ievērojamāki resursi un pievienoti zinātniskie institūti.
"Tas, ka šīs formulas parasti pie mums ir pietiekami sarežģītas, un tur ir diezgan pagrūti varbūt izsekot dažām lietām. Bet Stradiņos tiešam tur sanāk kaut kā aizdomīgi maz," atzina Barševskis.
Kā zināms, valdība par prioritārām noteikusi piecas jomām zinātnes attīstībā – bioekonomika, farmācijas un medicīnas tehnoloģijas, inženiertehnoloģijas, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī enerģētika.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa pārmetumus noraida un norāda, ka ministrija vērtējot projektus ņem vērā starptautisko izvērtējumu, zinātnes ietilpību. Tāpat vērtē neizmantoto potenciālu katrā jomā, kur šobrīd ražojam zemas pievienotās vērtības produktus, bet ir iespēja pāriet uz augstāku.
IZM patlaban kopumā izsludināti 13 projekti zinātnes infrastruktūras attīstībā. Ministrija norāda, ka summas vēl var nedaudz mainīties un augusta vidū informatīvo ziņojumu plānots iesniegt skatīšanai Ministru kabinetā.
