Šādu ieceri gan neizprot kopjamo bērnu vecāki. Tie vecāki, kas nav izšķīrušies par bērna nodošanu valsts aprūpē, uzskata, ka ir netaisnīgi maksāt tik lielas summas par no institūcijām izņemtajiem bērniem, ņemot vērā, ka ģimenēm, kuras pašas audzina savus smagi slimos bērnus, jāiztiek ar krietni mazākiem līdzekļiem.
Iecerēts, ka jau no nākamā gada 1.janvāra valsts nauda par pakalpojumu smagi slimo bērnu aprūpei sekos līdzi šiem bērniem uz pašvaldībām un ģimenēm dažādu pakalpojumu nodrošināšanai ārpus iestādēm. Viena bērna uzturēšanās institūcijā valstij pērn izmaksāja gandrīz 1200 eiro mēnesī. Lielākā daļa šīs summas sekos bērnam, atklāj LM Sociālo pakalpojuma departamenta direktors Maksims Ivanovs.
"Valsts dod naudu, kas ir valsts sociālās aprūpes centra faktiski, izņemot fiksētās izmaksas, 70% no vidējām izmaksām mēnesī, līdzi tam cilvēkam vai bērnam, kuru gatava paņemt pašvaldība. Pašvaldība par šo naudu organizē viņam pakalpojumus dzīvesvietā," norāda LM pārstāvis.
Janvārī raidījumos "Īstenības izteiksme" jau stāstīts par mammu Jolantu Kalniņu, kura audzina smagi slimo dēlu Robertu. Viņa iepriekš apsvērusi domu par dēla ievietošanu institūcijā, vienlaikus no viņa neatsakoties pavisam.
Kas attiecas uz summām, kas sekos bērniem, tagad vecāki apsverot domu no bērniem atteikties uz laiku, lai vēlāk aukļu un visus citus pakalpojumus varētu apmaksāt. Šobrīd aukli Robertam sponsorē "ziedot.lv".
"Tā ir liela summa, salīdzinoši uz tā fona, ko vecāki saņem no valsts. Principā viņi nesaņem neko. Ir runa tikai par tiem 213 eiro. "Okei", mēs darām tā! Mēs atdodam savus bērnus aprūpes namā, atvelkam elpu kārtīgi. Šo funkciju pildīs valsts. Un pēc tam, pēc laika mēs sakām, "nē, ziniet, mēs pārdomājām. Mēs ņemam atpakaļ". Nu tad kur ir tā jēga visam? Nu paņemšu es viņu atpakaļ. Tad valsts ir ar mieru maksāt man naudu par to?" vaicāja Kalniņu.
Ievietot bērnu un pēc tam pārdomāt nebūšot tik viegli, saka Ivanovs no ministrijas. "Nav jau taisnīgi varbūt no tāda aspekta, kāpēc tiem vecākiem, kuri paņems atpakaļ, nevis tiem, kuri neievietoja bērnu. Kāds viņiem tad atbalsts? Manuprāt, ka ir tas atbalsts pakalpojumos, ir pabalsti, tad droši vien tam nevajadzētu radīt kaut kādu stimulu vēl vairāk, lai ievietotu bērnu.
Kuram vecākam būtu vēlme, lai viņa bērns pārdzīvo visas tās šausmas, kas notiek institūcijā, lai pēc tam dabūtu par to naudu? Nevar tik viegli ievietot. Nevar tik viegli izņemt, no otras puses. Nevar taču uz vienu dienu ievietot un izņemt," sprieda LM pārstāvis.
Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" direktore Elvīra Kisele nepiekrīt Ivanova teiktajam par grūtībām ievietot un izņemt bērnus. Pēc viņas vārdiem, lai ievietotu un vēlāk bērnu izņemtu, jāraksta iesniegums, pēc tam bērnu drīkst izņemt. Uz vaicāto, cik bieži šādi gadījumi un cik tie veiksmīgi, Kisele atbild:
"Šodien mums ievietoti 66 bērni. Statistika par vienu mēnesi mainījās tā, ka klāt nāca viens bērns, kuru bija mēģinājums atdot ģimenē. Vecāki paņēma viņu un arī atdeva atpakaļ. Nekādu šķēršļu, nekādas procedūras nav."
Vecāki reti izšķiras par bērna izņemšanu no centra. Pārsvarā uz vecāku iesnieguma pamata ievietotie bērni sasnieguši pusaudžu vecumu, kad parūpēties par kopjamiem bērniem kļūst arvien grūtāk.
