Rīta Panorāma

Intervija ar Ojāru Spārīti

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Kā sargā kritiskās infrastruktūras objektus

Kritiskās infrastruktūras objekti - īpaši apsargājami un slepeni arī Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ikreiz, kad Eiropā notiek teroristu uzbrukumi, arī Latvijā izvērtē, vai šādu draudu līmenis ir jāpaaugstina. Ekstrēmistu mērķi nereti ir dažādi rūpnieciski vai svarīgas infrastruktūras objekti, kas ikdienā tiek pastiprināti apsargāti.

Kad sākas runas par kārtējiem terorisma draudiem, dzirdams, ka valstī ir ne mazums kritiskās infrastruktūras objektu, kuru apsardze tad tiek atbilstoši pastiprināta. Dabā atšķirt kritisko infrastruktūru no parastās nav vienkārši, jo tās statuss ir slepens un īpašas zīmes šeit neizliek.

Var pieņemt, ka tāds ir ikviens objekts, kurā iekļūšana ir apgrūtināta un, ja tur rodas bojājumi, tad sekas izjūt ļoti daudz cilvēku. Valstī ir īpaša starpnozaru komisija, kas regulāri pārskata šos objektu sarkstu un atkarībā no tā darbības traucēšanas potenciāliem kaitējumiem ekonomikai un videi piešķir "A", "B" vai "C" kategoriju.

"Tas ir atkarīgs no šīs infrastruktūras nozīmības - cik lielu kaitējumu tā var nodarīt un cik nozīmīga tā ir valsts pārvaldē, piemēram, Saeima un Ministru kabinets," skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Kritiskā infrastruktūra var būt gan valsts, gan pašvaldību, gan privātīpašumā - no tā pret apsardzi izvirzītās prasības nemainās. Katrā šādā objektā ir atbildīgas personas, kas kontaktē ar valsts drošības institūcijām un atbilstoši maina apsardzes režīmus. Piemēram, Rīgas ostā ir objekti, kur notiek darbības ar bīstamām vielām. Tur jāmeklē līdzsvars starp drošību tā, lai netiek traucēts bizness.

"Mācām cilvēkus, kā novērtēt, kas izrāda par objektiem pastiprinātu interesi," teica Rīgas ostas policijas priekšnieks Valdis Voins.

Tiem, kas vēlas pārbaudīt, cik rūpīga ir tā vai cita objekta apsardze, jārēķinās, ka par nesankcionētu iekļūšanu draud vismaz administratīvā atbildība, savukārt, ja veikti kādi bojājumi, tad vainu jau noteiks tiesa atkarībā no zaudējumu apmēra

"Ja tiek bojāta infrastruktūra, tad tā ir apzināta rīcība, un tam nav sakara ar likuma nezināšanu, tādēļ nav atšķirības, vai tas ir kritiskās infrastruktūras vai civiltiesisks objekts," teica Pētersone-Godmane.

Kritiskās infrastruktūras objektu saraksts regulāri tiek atjaunots. Visbiežāk statuss tiek mainīts privātīpašumā esošiem uzņēmumiem, ja tie, piemēram, maina darbības profilu un vairs nerada tehnogēnu katastrofu vai nozīmīgu pakalpojumu pārrāvuma risku. Tāpat var mainīties objekta kategorijas no augtākas uz zemāku vai otrādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti