Panorāma

Modernās tehnoloģijas palīdz mācīties parastā skolā

Panorāma

"ABLV Bank" vēršas tiesā pret banku uzraugiem

Spriež par nākamās simtgades izaicinājumiem

Kritiskā domāšana un labklājības pieaugums – zāles pret populismu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Populisms ir barojoša augsne autoritāriem režīmiem. Tas nav tikai  drūms iepriekšējo pirmskara laiku rēgs no pagātnes, bet apdraud arī mūsdienu demokrātijas, pirmdien, 7.maijā, konferencē "Eiropa. Pēc 100 Pirms" sprieda pašmāju un ārvalstu eksperti un politiķi.

Meklējot risinājumus, izskanēja patriotisms, kritiskā domāšana, kā arī nepieciešamība vairot labklājību, attīstot ekonomikas produktivitāti un mazinot nevienlīdzību sabiedrībā.

"Latvijai joprojām mazliet grīļojas patriotisms. Un tāda tīri emocionāla pacilājuma sajūta, ka tas, ko es daru sev un savai dzīvei – ka tas ir arī priekš manas tautas un manas valsts," uzskata eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks ("Vienotība") norāda, ka Latvijai pirmkārt pēc iespējas ātrāk jābūt ekonomiski spēcīgākai. Tas nozīmē – ne tikai paļauties uz Eiropas Savienības naudu: "Mums jābūt  ir konkurētspējīgākiem, mums ir jāatrod veids, kā mēs esam labāki, nekā tie Rietumos. "

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis skaidro, ka pirmām kārtām nepieciešamas strukturālās reformas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai un produktivitātes kāpumam. "Tas, ko mēs redzam ne tikai Latvijā, bet kopumā Eiropā, ir samērā lēns produktivitātes pieaugums, un tas, protams, ir limitējošais faktors tālākam labklājības pieaugumam," saka Dombrovskis.

Pēc viņa domām, valstij jāgādā par darbaspēka izglītošanu, jo kvalifikācijas trūkums būtiski bremzē izaugsmi.

Savukārt premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka Eiropas mērogā pietrūkst solidaritātes: "Nevienlīdzības samazināšana ir nepieciešama, lai neveidotos privileģēto kasta, kas ir tā saucamie globalizācijas ieguvēji. Un otrā pusē – ļaužu masas, kas jūtas kā globalizācijas zaudētāji. Tiek minēts, ka tieši tā piedalījās balsojumā par "Brexit"."

Runājot par Krievijas draudiem, eksperts no Čehijas pauž, ka Austrumeiropai jābūt uzstājīgākai, pārliecinot Rietumus par situācijas nopietnību.

"Skatieties, ko Krievija dara pēdējās nedēļas, pēdējos mēnešus, dažus pēdējos gadus. Katrs incidents, katra uzmācība dažādās vēlēšanās un referendumos, pat arī uzbrukums Skripaļiem vai gāzes uzbrukums – vai jūs domājat, ka Krievija uzskata mūsu reakciju par spēcīgu, ja runājam par nemilitāriem līdzekļiem? Mana atbilde būtu – nē! Krievija laikam gan uzskata mūs par vājiem. Un mūsu reakcija ir vāja! Un – ja mūsu reakcija ir vāja, tad viņi turpinās to darīt joprojām. Jo cena par to, ka tā dara mums ļaunu, ir patiesībā ļoti niecīga – nemilitārā ziņā," skaidro Čehijas domnīcas “Evropske hodnoty” (“Eiropas vērtības”) direktora vietnieks Jakubs Janda.  

Eksperta ieteikums ir, ka vajadzīgs skaļš modinātājzvans, mudinot uz daudz stingrākām sankcijām – gan pret Krievijas konkrētām personām, gan "Nord Stream 2" gāzesvada būvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti