ĪSUMĀ:
- Groblers videovēstījumā sauc pēc taisnības; stāsta, cik ļoti skumst pēc savas mazās meitiņas.
- Groblera iepriekšējās laulībās dzimušie 3 bērni apgalvo, ka vardarbīga esot bijusi pati Kristīne.
- Video nav ne vārda par Dienvidāfrikas un Latvijas tiesu atzīto Groblera vardarbību.
- Grobleram ir tiesības satikt bērnu reizi mēnesī, ko viņš nav izmantojis, apgalvo Misānes māsa.
- Groblers esot mēģinājis nodot meitai 1000 eiro vērtu paciņu, ko Latvijas bāriņtiesa esot noraidījusi.
- Groblera pieminētā bāriņtiesas darbiniece Groblera versiju neapstiprina.
Latvijas Televīzija (LTV) iepriekš ar Grobleru sazinājās vairākkārt un aicināja atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par vardarbību ģimenē un to, kāpēc viņš ilgāk nekā gadu ne reizi nav izmantojis iespēju satikties ar meitu. No telefonintervijas viņš atteicās un arī rakstiski neatbildēja, kā bija solījis.
Kristīnes Misānes civilvīrs, Dienvidāfrikas pilsonis Johans Groblers redzams emocionālā videovēstījumā, kur viņš sauc pēc taisnības un stāsta, cik ļoti skumst un ilgojas pēc savas mazās meitiņas.
"Absolūti nekādas vardarbības nebija nekad pret Kristīni vai pret jebkuru no diviem mazajiem bērniem. Patiesībā viņi baudīja greznu dzīvi komfortā un ar stilu," video apgalvo Groblers.
Vardarbīga esot bijusi pati Kristīne. To stāsta Groblera iepriekšējās laulībās dzimušie trīs vecākie bērni. Misāne esot emocionāli traumējusi gan viņus, gan tēvu.
"Viņa bieži aizskaroši un aizvainojoši izturējās pret manu tēvu un pazemoja viņu līdz tādai pakāpei, ka pat klātesošie cilvēki pauda nosodījumu. Mans tēvs ir ļoti īpašs cilvēks, kurš darīs savu bērnu labā visu," teica viens no bērniem.
Taču video nav ne vārda par to, ka Groblera vardarbība savulaik tika fiksēta Dienvidāfrikas tiesā, kura Misānei bija noteikusi aizsardzību, un arī par to, ka Groblera vardarbību par pierādītu atzinusi Latvijas tiesa, kur tādēļ viņa prasība atdot meitu tika noraidīta.
Taču Grobleram ir piešķirtas tiesības satikt bērnu reizi mēnesī. To viņš nekad nav izmantojis. Un nav mēģinājis kontaktēties vairāk nekā gadu, apgalvo Misānes ģimene.
"Kopš meitiņa dzīvo Latvijā, viņš nevienu reizi nav viņu ne apsveicis telefoniski, ne arī ar mums kaut kādā veidā sazinājies, lai kaut vai dzimšanas dienā vai Ziemassvētkos vai Lieldienās kaut kādā veidā viņu apsveiktu vai parunātu, vai kaut vai kādu dāvanu [dotu]," saka Misānes māsa Mārīte Batraka.
Groblers gan apgalvo, ka esot mēģinājis nodot meitai 1000 eiro vērtu paciņu ar dāvanām un drēbēm, taču Latvijas bāriņtiesa to esot noraidījusi.
LTV atrada videovēstījumā pieminēto bāriņtiesas darbinieci. Un viņas teiktais Groblera versiju neapstiprina. Jo bāriņtiesa nekad neatsakot bērniem nodot vecāku sūtījumus.
"Nākam pretim un palīdzam nodot kādas lietas, kas ir nepieciešamas bērnam," stāsta Mārupes novada bāriņtiesas vadītāja Anna Toniņa. Jautāta, vai jebkad kādam atteikts nodot sūtījumu, Toniņa atzīst, ka viņas darba praksē tādi gadījumi nav bijuši.
Toniņa atzīst arī, ka bērna interesēm neatbilst pašreizējā situācija, ka Misānes ģimenei, pildot tiesas nolemto, meitene regulāri jāved uz bāriņtiesu, lai gaidītu tur tikšanos ar tēvu, kurš nekad neatnāk.
Johana Groblera videovēstījums:
KONTEKSTS:
2018. gada decembrī Misāni, kura lidoja darba darīšanās, Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Misānei Dienvidāfrikā draud cietumsods līdz 15 gadiem. Pati Misāne iepriekš skaidroja, ka no Dienvidāfrikas bēga, glābjot sava bērna dzīvību.
Iepriekš Misānes izdošana Dienvidāfrikai bija paredzēta tikai divas dienas pirms Dānijas apgabaltiesā plānots lemt par sievietes iespējamo atbrīvošanu, taču pirmdien, 10. februārī, kļuva zināms, ka Dānija īslaicīgi atlikusi Misānes izdošanu, tādējādi ļaujot viņai piedalīties piektdien, 14. februārī, Kopenhāgenā paredzētajā tiesas sēdē.
Latvija ir atkārtoti aicinājusi Dāniju neizdot Misāni Dienvidāfrikai.
