Bāreņu svētdiena, līdzīgi kā citus gadus, draudzēs tika atzīmēta ar īpašiem dievkalpojumiem, kas šoreiz notika attālināti. Āgenskalna baptistu draudzē ar savu stāstu dalījās Indra Viktorova, kas ir mamma četriem adoptētiem bērniem, bet vienam audžubērnam ir jau 23 gadi.
"Ar katru ir citādākas attiecības, mazākais, smaids vien, mirdzošās acis, bet ar lielāko puds sāls apēsta.
Vislielākais gandarījums par to, ka viņiem dzīvē veicas," stāstīja sieviete.
Arī viņai sākumā esot bijis ļoti ideālistisks priekšstats par bērnu nama bērnu audzināšanu, taču reālā situācija bijusi kā “iekrist aukstā ūdenī".
Kaspars Prūsis, kurš darbojas ar ģimenēm, uzsver, ka jaunajiem vecākiem jābūt ne tikai emocionāli, bet arī praktiski sagatavotiem.
"20% tiek pārvietoti pirmajā gadā, jo nespēj tikt galā, tas nav statistikā, bet tā ir,"
pastāstīja atbalsta centra “Tilts” vadītājs Prūsis.
Visgrūtāk ir atrast vecākus pusaudžiem un bērniem ar īpašām vajadzībām, tāpēc atbalsta organizācijas pēdējos gados lielāku uzmanību velta tam, lai ģimenes nebaidītos uzņemties atbildību arī par šādiem bērniem. Statistika liecina, ka joprojām bērnu namos mīt aptuveni 500 bērni.
"Tā ir ne tikai problēma, bet arī liela netaisnība," uzsvēra Prūsis.
Āgenskalna baptistu draudzei jau vairākus gadus izveidojušās ciešas saites ar Imantas bērnu namu. Draudzes locekļi adoptējuši vairākus bērnus, kā arī strādā tur par brīvprātīgajiem. Covid-19 pandēmija ir piebremzējusi aktivitātes, taču pēc stingro ierobežojumu atcelšanas, tās atkal atsāksies.
