Viņš norādīja, ka pants, kas paredz sodu par seksuālu vardarbību ir piemērtos nepareizi. "Mēs runājam par to, vai bija seksuāla vardarbība vai pavešana netiklībā. (..) Tas ir nožēlojami," sacīja Judins.
Viņš atzina, ka šī nav pirmā reize, kad likuma pants gadījumos, kad tiek izmeklēta seksuāla vardarbība pret bērniem, tiek piemērots nepareizi. Prokuratūra šādos gadījumos ne vienmēr ir rīkojusies enerģiski. Tiesa, visiem šiem gadījumiem ir bijis gadījuma raksturs, jo tie notiek periodiski, taču reti.
Plašākas diskusijas Latvijā par bērnu aizsardzību pret seksuālu varmācību sākās pēc tam, kad sabiedrība uzzināja par kādas meitenes iespējamu, ilgstošu seksuālu izmantošanu kādā Liepājā dzīvojošā ģimenē.
Pirmās aizdomas par meitenes seksuālu izmantošanu radās audžuģimenē, kurā meitene nokļuva 2014. februārī.
Policija uzsāka kriminālprocesu, kas beidzās ar 13.jūlija Liepājas tiesas spriedumu – 200 un 240 piespiedu darba stundas, ka arī morālā kaitējuma kompensācija 1120 eiro apmērā.
Sabiedrībā šis spriedums radīja sašutumu, paužot, ka spriedums ir pārāk maigs. Tieslietu ministrija sāka šīs lietas pārbaudi, prokuratūra iesniedza apelāciju un veica prokurores Ligitas Arājas rīcības pārbaudi.
Savukārt apsūdzētie pavēstīja, ka nav seksuāli izmantojuši meiteni un atzīties nebijušajā noziegumā viņus pamudinājusi advokāte.
