Lai gan konkrētie „Vienotības” deputāta Andreja Judina iesniegtie priekšlikumi neguva atbalstu, tomēr vairāki sēdes dalībnieki atzina problēmu, tāpēc par drošības naudas regulējumu plašāk varētu spriest Tieslietu ministrijas kriminālprocesa likuma darba grupa.
Kriminālprocesa likums šobrīd paredz, ka „par drošības naudas iemaksu tās devējs iesniedz procesa virzītājam dokumentu, kuru pievieno krimināllietai”. Savukārt deputāts Andrejs Judins no „Vienotības” rosināja šo normu grozīt. Viņa piedāvātā redakcija paredzēja: „Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru”.
„Priekšlikuma mērķis nekādā gadījumā neierobežo iespēju trešajām personām iemaksāt drošības naudu. Tāda mērķa nav,” uzsver Judins. „Jāievēro, ka Latvijā un citās valstīs nav aizliegts naudu aizņemties. Problēma ir tā, ka mūsu regulējums pieļauju situāciju, ka cilvēks var izmantot naudu, kas iegūta noziedzīgā ceļā.
Doma ir vienkārša: cilvēks, maksājot naudu, baidās, ka viņš to var pazaudēt, un man ir dziļa pārliecība, ja cilvēks maksā legālu naudu, tad viņam tiešām šīs bailes un pamats uztraukties ir daudz lielāks, nekā ja cilvēks iegūst noziedzīgā ceļā iegūto naudu,” ideju skaidro Judins.
Viņa frakcijas biedrs Aleksejs Loskutovs priekšlikumu atbalstīja, tomēr norādīja arī uz potenciālām problēmām. „Piedāvātā norma ir solis uz caurspīdīgumu. Tas jau ir labi.
Bet man ir arī jautājums – šī norma tomēr neuzliek procesa virzītājam pienākumu pārliecināties [par naudas izcelsmi]. Tas ir atkarīgs no konkrēta procesa virzītāja sirdsapziņas un profesionālās aktivitātes. No piedāvātās redakcijas nemaz neizriet, ka kādam būtu pienākums pārliecināties par naudas likumību,” vērtēja Loskutovs.
Arī vairāki citi Krimināltiesību apakškomisijas sēdes dalībnieki norādīja uz to, ka cilvēks pēc drošības līdzekļa iemaksāšanas būs jālaiž brīvībā, tāpēc, pat ja kāds pārbaudīs līdzekļu izcelsmi, tā tiks noskaidrota tikai pēc ilgāka laika, turklāt nav skaidrs, kā šīs ziņas ietekmēs apsūdzētā vai aizdomās turētā turpmāko statusu. Arī Tieslietu ministrija aicināja priekšlikumus šobrīd neatbalstīt, jo tas būtu rūpīgi diskutējams.
Arī apakškomisijas vadītājs Gunārs Kūtris („No sirds Latvijai”) pauda savu skepsi. „Mēs aizmirstam, kāpēc šajā Kriminālprocesa likumā mēs kaut ko liekam iekšā – mērķis ir izmeklēt noziedzīgu nodarījumu. Mēs šajā priekšlikumā šobrīd mēģinām ielikt nodokļu nomaksāšanas sistēmu, netīrās naudas atmazgāšanu, kas ir svarīgi,” pauž Kūtris. „Taču aiz tā visa mēs pazaudējam to, ka procesa virzītājam, kriminālizmeklētājam šajā brīdī rodas vēl papildu slogs. Viņam būs jāpārbauda ziņas, ar kurām viņš neko nevar izdarīt. Mēs pēc būtības piespiedīsim cilvēkus melot; tikai tāpēc, ka uzrakstīšu - es aizņēmos no 10 cilvēkiem, no 20, – varu uzrakstīt kaimiņus un radiniekus, ka katrs ir aizdevis pa 100 eiro,un es esmu salasījis drošības naudu,” viņš norāda.
Apakškomisijā par priekšlikumu nobalsoja divi deputāti – Judins un Loskutovs, bet atturējās četri, kas pārstāvēja Zaļo un Zemnieku savienību, „No sirds Latvijai” un „Saskaņu”. Par grozījumiem gan vēl būs jābalso arī Juridiskajā komisijā.
Tomēr Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis Kriminālprocesa likuma darba grupā Jānis Rozenbergs norādīja, ka drošības naudas regulējums nav perfekts un tajā ir vairākas aplamības, kas būtu jālabo. „Drošības nauda, īpaši, ja to iemaksā nevis aizdomās turētā vai apsūdzētā persona, bet gan kāda trešā persona, kļūst par netiešo drošības līdzekli. Respektīvi, nevis pati iemaksātā nauda nodrošinās, ka apsūdzētā persona netraucēs procesam, bet gan trešā persona, naudas iemaksātājs, kuram ir ietekme uz apsūdzēto vai aizdomās turamo,” uz trūkumiem pēc savām domām norāda Rozenbergs.
„Līdz ar to būtu loģiski, ja pirms drošības naudas piemērošanas procesa virzītajam vai tiesnesim būtu zināms, kuras personas apņemas iemaksāt šo drošības naudu, personas mantiskais stāvoklis un attiecības ar aizdomās turēto vai apsūdzēto. Tieši šīs personīgās attiecības būs tas, kas sekmīgi varēs nodrošināt turpmāko procesa gaitu. Judins kungs priekšlikums (..) šo problēmu nerisina jo paredz, ka pēc drošības naudas iemaksas ir jāiesniedz formāla deklarācija par to, kāds ir šīs naudas līdzekļu izcelsmes avots.
Domu gājiens ir labs un atbalstāms: naudas izcelsme ir jāzina, iemaksātais ir jāzina, bet tas viss ir skaidrojams pirms drošības naudas piemērošanas,” saka Rozenbergs.
Rozenbergs gan atzina, ka šīs izmaiņas nekādi neietekmēs procesu, kurā viņš ir viens no aizstāvjiem. Tā ietvaros par kukuļnemšanu aizdomās turētais bijušais "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis oktobrī tika atbrīvots no apcietinājuma pret 400 tūkstošu eiro lielu drošības naudu. Viņa sieva to esot aizņēmusies no vairākām personām, kuru vārdi netika atklāti.
