Sadaļas Sadaļas

Pusdiena

Pusdiena 03.08.2017

Pusdiena

Krievija vairs necer uzlabot attiecības ar ASV

Krimināllietās pilnais spriedums vairs nav obligāts

Krimināllietās pilnais spriedums vairs nav obligāts

Tiesas krimināllietās jau daudzus gadus pasludina saīsinātos spriedumus, bet līdz šim likums lika rakstīt arī to motīvu daļu. Tagad Kriminālprocesa likums ir mainīts un pilnais sprieduma teksts tiesnesim jāraksta tikai tad, ja to pieprasa lietas dalībnieki. Grozījumu autori – Tieslietu ministrija – cer, ka tā tiks atvieglots tiesu darbs un samazināta tiesnešu slodze.

Jau trīs mēnešus likums neliek obligāti rakstīt pilno jeb motivēto spriedumu. Tas tiesnešiem jāraksta tikai tad, ja to pieprasa kāds no lietas dalībniekiem, piemēram, apsūdzētais.

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta juriste Līga Ašitoka stāsta, ka jau ilgāku laiku tiek runāts par tiesu procesu vienkāršošanu un šis ir viens no soļiem: „Viennozīmīgi, ja tev nav jāraksta daļa no kaut kāda nolēmuma, tad, protams, tas samazina apjomu un laiku, kas jāvelta.”

Spriedumā tagad lasāms tikai noziedzīgā nodarījuma apraksts. Proti, kāds noziegums pastrādāts, kādi ir bijuši tā apstākļi, vai apsūdzētais bijis reibumā, kā arī tiesas piespriestais sods. Lietas dalībnieki, saņemot šādu spriedumu, desmit dienu laikā tiesnesim var prasīt arī motīvu daļu.

Saīsināto spriedumu pārsūdzēt nevar un, ja motīvu daļu neprasa, tad spriedums stājas spēkā.

“Tiesneši saka, ka tagad saīsinātie spriedumi paliek saīsināti tādās lietās, kas ir bez pierādījumu pārbaudes, līdz ar to tajā motīvu daļā arī nekā nav. Un viņi arī netiek pārsūdzēti, tur arī parasti sods ir piespiedu darbs,” norādīja Ašitoka.

Virsprokurors Modris Adlers grozījumus atbalsta, uzsverot, ka jaunā kārtība tiesām atvieglos darbu tajos gadījumos, kad pret spriedumu neviens no lietas dalībniekiem neiebilst: “Tā motivācija ir vajadzīga tikai tādos gadījumos, kad nesakrīt secinājumi.” Piemēram, tiesa noziegumu pārkvalificējusi vai attaisnojusi apsūdzēto.

Motivēts spriedums būtu nepieciešams arī tad, ja tiesnesis ir pārkāpis Kriminālprocesa likumu, piemēram, skatījis lietu, esot interešu konfliktā. Tādos gadījumos, kad ir pamats kasācijas sūdzībai.

Virsprokurors spriež, ka lietās, kuras ir sarežģītas, piemēram, ekonomiska rakstura noziegumos, tiks prasīti pilnie spriedumi. Taču iespēja vienkāršās lietās iztikt tikai ar īso spriedumu noteikti būs ieguvums arī prokuratūrai. “Lielās lietās spriedumu mēs gaidām gandrīz pusgadu. Es ceru, ka tas saīsinās mūsu gaidīšanu tur, kur tiešām būs vajadzīgs pilnais spriedums,” sacīja Adlers.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs, kurš piedalījās šo likuma grozījumu darba grupā, norādīja – jaunā kārtība atvieglo tiesu darbu: „Ja es varu dienā izskatīt trīs lietas bez pierādījumu pārbaudes, tad aptuveni viena diena man paiet, lai visus šos trīs pilnos spriedumus uzrakstītu ar visiem motīviem. Ja tagad man atkrīt to rakstīšana, tad man viena diena ir brīva, un tajā laikā es varu rakstīt kvalitatīvāk lietas, kur prasīs pilno spriedumu.”

Par jauno grozījumu efektu pagaidām ir pāragri spriest, taču Dundurs norādīja, ka pilnā sprieduma rakstīšana atkrīt lietās, kurās ir mazi sodi – īslaicīga brīvības atņemšana, naudas sodi vai piespiedu darbs. Parasti tie ir samērā vienkārši kriminālpārkāpumi, piemēram, zādzības nelielā apmērā.

Tieslietu ministrijā saka – tiesu atklātumu šādas izmaiņas neietekmēs, jo lielāko daļu lietu tiesas skata atklātās tiesas sēdēs un ikviens interesants var nākt un sekot procesam. No pilnā sprieduma rakstīšanas nākotnē atteiksies arī civillietās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt