Panorāma

Premjere vēl neizpauž tālāko rīcību KNAB konfliktā

Panorāma

Aiztur sešus pedofilus, cietuši vismaz astoņi bērni

Par Latvijas nicināšanu -- cietumsods

Kriminalizē genocīda rupju noniecināšanu; par okupācijas noliegšanu nesodīs

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem kriminalizēta PSRS un nacistiskās Vācijas izdarītā genocīda un noziegumu pret cilvēci slavināšana un rupja noniecināšana.

Pret šo normu aktīvi iebilda vairāki „Saskaņas centra” (SC) deputāti, norādot, ka tā apdraudot tiesības uz vārda brīvību, tāpēc Latvijai tās dēļ nākotnē esot paredzami vairāki zaudējumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

Vienlaikus Saeima no likuma tomēr izslēdza Drošības policijas kritiski vērtēto ieceri kriminalizēt PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas attaisnošanu.

Par to, kā šie strīdīgie grozījumi Krimināllikumā tapa, Saeimas Juridiskās komisijas vārdā stāstīja deputāts Andrejs Judins („Vienotības”).

„Attiecīgajā pantā mēs likumā paredzējām iekļaut arī tādus vārdus kā „rupja trivializēšana”, bet, konsultējoties ar ekspertiem, attiecīgi vārdi netiks lietoti un ir lietoti vārdi „rupja noniecināšana”. Papildus tam ir skaidri norādīts, ka PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumi un noziegumu noliegšana, slavināšana, rupja noniecināšana ir krimināli sodāma,” klāstīja Judins.

Viņš skaidroja, ka atbildība turpmāk būs arī par vispārīgu šādu noziegumu slavināšanu, piemēram, par apgalvojumiem, ka genocīds pēc savas būtības esot pozitīvi vērtējama parādība.

Tikmēr SC pārstāvis Valerijs Agešins protestēja pret to, ka par viedokļa izteikšanu var tikt paredzēts reāls cietumsods līdz pieciem gadiem. „Normas būtība ir vērtējama kā iejaukšanās personas tiesībās uz vārda brīvību un, visticamāk, nebūs piemērojama praksē vai arī tās ievērošana novedīs pie negatīviem spriedumiem ECT. Jāņem vērā prognoze, ka šāda veida nodarījumi varētu tikt veikti demonstratīvi, lai tiktu sauktas pie kriminālatbildības un pēc tam personas varētu vērsties ECT. Piedāvātā redakcija rada ilgtermiņa riskus un nevis piedāvā saliedēt sabiedrību, bet rada šķelšanās riskus,” saka Agešins.

Savukārt Agešina frakcijas biedre Irina Cvetkova tribīnē kāpa ar Saeimas bibliotēkā paņemto advokāta Andra Grūtupa grāmatu „Ešafots”. „Šajā grāmatā ir noliegts, rupji noniecināts un attaisnots noziegums pret cilvēci, kas tika īstenots arī pret Latvijas iedzīvotājiem. Ja jūs atbalstīsiet šo jaunievedumu, tad sabiedrība ar nepacietību gaidīs, kad tiks ierosināts kriminālprocess pret Grūtupu,” sacīja Cvetkova.

SC oponēt nāca Kārlis Seržants (ZZS), kurš arī bija piedalījies likuma grozījumu izstrādāšanā.

„(..) Mēs visi saprotam, ka šos likuma grozījumus noteica, var teikt - eskalēja eirodeputāta Alfrēda Rubika izteikumi par to, ka represijās cieta tie, kas līdzdarbojās ar nacistiem utt. Tieši pret šādiem izteikumiem ir vērsts šis likums,” uzsvēra Seržants.

Ar 60 balsīm par un 27 pret Saeima šo normu atbalstīja. Uzreiz pēc tam parlaments atkārtoti lēma par kādu citu otrajā lasījumā iebalsotu normu - sodīt par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu. Martā Saeima to atbalstīja ar dažu balsu pārsvaru, lai gan pret to iebilda gan Ārlietu, gan Iekšlietu ministrija, norādot, ka jēdziens „agresija” ir pārāk plaši interpretējams.

Pret ierosinājumu šo normu no likuma izslēgt tagad iebilda Gaidis Bērziņš (VL/TB-LNNK). Tomēr Saeimas vairākums lēma citādi, līdz ar to okupācijas noliegšana šobrīd kriminalizēta netika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti