Krimas tatāri kritizē Latvijas EP deputātus par atbalstu Krievijai

Piektdien Saeimā viesojās Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa priekšsēdētāju Rafats Čubarovs un bijušais Medžlisa priekšsēdētājs, Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs. Tiekoties ar Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu pārstāvjiem tika apspriests gan Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai un Krimai, gan arī apspriestas Krimas nākotnes attīstības perspektīvas. Čubarovs pateicās par Latvijas atbalstu, taču arī atzina – ne vienmēr arī Latvijas politiķu vizītes Krimā ir kā atbalsts.

 

Saeimas deputātu un Krimas tatāru līderu tikšanās galvenais mērķis bija no pirmavotiem noskaidrot patieso situāciju Krievijas anektētajā Krimā. 

Kā norādīja Mustafa Džemiļevs, faktiski Krimā ir atgriezušies padomju laiki, taču iespējams, attieksme ir vēl ciniskāka nekā toreiz.

Atbildot uz „Saskaņas centra” deputātu Igora Pimenova un Nikolaja Kabanova jautājumiem par to, kādas ir krievu un Krimas tatāru kopienu attiecības, gan Refats Čubarovs, gan Mustafa Džemiļevs stāstīja par daudziem cilvēku aizturēšanas gadījumiem, psiholoģisko spiedienu darbavietās, aicinājumu ziņot par piekto kolonnu, kas iestājas pret Krimas pievienošanos Krievijai, tātad - Krimas tatāriem. Šāds spiediens turpinoties arī darbavietās. 

Diskusijas laikā abi Krimas tatāru līderi pateicās Latvijai par līdz šim pausto atbalstu, iebilstot pret Krievijas agresiju.

Vienlaicīgi Refats Čubarovs atzina, ka līdz šim Krimas tatāru centienus bija kavējuši daudzi Ukrainas parlamentā pārstāvētie deputāti, taču tagad līdzīgu taktiku piekopjot arī citu valstu, tostarp Latvijas politiķi. 

Rafats Čubarovs par deputātiem
00:00 / 01:17
Lejuplādēt

„Ukrainas parlamentā joprojām ir cilvēki, kas ne tikai attaisno, bet arī paziņo, ka Staļina īstenotās represijas pret Krimas tatāriem ir bijušas pamatotas. Ceru, ka mēs drīzumā aizliegsim Komunistisko partiju, lai arī labi apzināmies, ka tajā pašā Latvijā izskanēs balsis šo cilvēku aizstāvībai,” saka Krimas tatāru līderis.

Viņš atzīst, ka Krimas tatāri ir apjukuši par šādu Latvijas politiķu attieksmi: „[EP deputāte Tatjana] Ždanokas kundze, ierodoties Krimā, tiekas ar noziedznieku [patvaļīgi iecelto Krimas premjeru Sergeju] Aksjonovu, kura aizsardzības vienības ir atbildīgas par cilvēku nolaupīšanu. Ždanoka, kas tik daudz runā par pilsoņu un nepilsoņu tiesībām Latvijā,  ne reizi nav izrādījusi vēlmi tikties ar Krimas tatāriem. Deputāts [EP deputāts Andrejs] Mamikins aicina atcelt ieviestās sankcijas. Kā jūs varat apturēt fašistus, ja nevēlaties piemērot kaut elementārus ierobežojošus pasākumus?”

Kā apturēt agresiju, ja ar viņiem turpina tirgoties, tikties, skūpstīties, kā arī atbalstām viņu darbības?”

Runājot par pašas Krimas attīstību, tatāru līderi atzīst, ka pašlaik faktiski ir zuduši jebkādi likumīgi varianti, kā Ukrainai Krimu atgūt. Taču arī cerēt uz to, ka Krievija ieguldīs pussalā milzīgus līdzekļus iedzīvotāju dzīves uzlabošanai, nav pamata.

„Krimu attīstīs, bet ne jau cilvēkiem. Krimā jau ir sākta visas militārās infrastruktūras stiprināšana. Padomju laikā bija koncepcija, ka Krima būs nenogremdējams aviācijas bāzes kuģis. Pašlaik Krimā jau tiek atjaunoti 11 kara lidlauki, tiks remontēti ceļi. Ja Krievijai tiks pārdoti „Mistral” kuģi, tie bāzēsies Sevastopolē. "Mistral" - tā nebūs kontrole tikai pār Ukrainu, bet gan pār visu Melnās jūras baseinu,” skaidro Čubarovs.

 

Paši Krimas tatāri par spīti provokācijām karot negatavojoties - ja visa starptautiskā sabiedrība nav spējīga rast juridiskus un diplomātiskus veidus, kā cīnīties pret Krievijas agresiju, tad dažiem desmitiem tūkstošu tatāru to izdarīt ir vēl mazāk iespēju.

Tikšanās noslēgumā Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu vadītāja Ilze Viņķele ("Vienotība") atzina, ka Latvija turpinās savu līdzšinējo pozīciju, nosodot Krievijas rīcību un neatzīstot Krimas pievienošanu. Tāpat Viņķele solīja no deputātu puses sniegt visu nepieciešamo palīdzību, lai veicinātu politiskās reformas un palīdzētu ieviest dzīvē asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Viņķele arī uzsvēra, ka Krimas un tās iedzīvotāju liktenis ir piemērs, uz kuru uzmanīgi jāskatās arī Latvijai, jo Krimas aneksija ir pierādījusi, ka 21.gadsimtā it kā neiedomājamas lietas tomēr var notikt.

Jau ziņots, ka Krievija anektēja Krimu un Sevastopoli - to atbalstīja Krievijas Dome, kā arī prezidents Vladimirs Putins, parakstot par to vienošanos ar Krimas un Sevastopoles līderiem.

Referendumu, kuru Krievija sauc par pamatu abu teritoriju pievienošanai Krievijai, starptautiskā sabiedrība neatzīst. Līdz ar to, noraidot arī agresiju pret Ukrainu, starptautiskā sabiedrība pret Krieviju ieviesusi sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt