De Facto

Spiegs, kuru savervēja divreiz

De Facto

De Facto - Pirmsvēlēšanu cīņa par nelatviešu balsīm; Spiegošanā apsūdzētais Frolovs atzīst ziņu nodošanu Krievijas izlūkdienestiem

“Krievu balss Saeimai”

Krievvalodīgo balss Saeimai. Politisko partiju cīņa par nelatviešu vēlētājiem šogad sīvāka

Krievijas sāktais karš Ukrainā ir būtiski ietekmējis vairāku Latvijas partiju reitingus – jo sevišķi redzams tas ir tradicionāli par krievvalodīgo vēlētāju partijām saukto spēku gadījumā. Partiju reitingi rāda, ka šai nišā ir palielinājusies konkurence, turklāt ticamas iespējas iekļūt Saeimā šoreiz ir divām vai pat trim partijām, kuras cer uz nelatviešu balsīm. Visticamāk, tām jebkurā gadījumā nāksies palikt aiz sarkanajām līnijām –  sabloķēties, lai mēģinātu nonākt pozīcijā, varētu traucēt gan domstarpības par ģeopolitiku, gan personīgie konflikti. 

ĪSUMĀ:

  • Pēdējie reitingi rāda – iekļūšanai Saeimā vajadzīgo 5% barjeru pārsniedz vai tai tuvu ir 10 partijas.
  • Kopš marta reitingu līdere vairs nav “Saskaņa”, kura tagad gan lēnām sākusi atgūties.
  • “Saskaņas” vadītājs uzskata – kāds sponsorē partijas nomelnošanas kampaņu.
  • Uz nelatviešu balsīm nākamajās Saeimas vēlēšanās pretendē vairākas partijas.
  • Latvijas Krievu savienība, lai arī izpelnījusies drošības dienestu uzmanību, cer viedokli paust no Saeimas tribīnes.
  • Partija “Stabilitātei!” apgalvo – ar atbalstu “skeptiķu kustībām” un aktivitātēm internetā nemeklē vieglu popularitāti.
  • Uz 14.Saeimas vēlēšanu skatuves varētu parādīties arī kāda  nesen vēl reģionāla sīkpartija. 

Apskatot SKDS maijā mērītos politisko partiju reitingus, tabulā, kurā modelēts iespējamais Saeimas vēlēšanu iznākums, redzams, ka piecu procentu barjeru pārsniegušas vai tuvu tai ir kopā desmit partijas vai apvienības.

Tradicionālā reitingu līdere “Saskaņa” kopš marta vairs nav saraksta augšgalā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā partijas reitingi strauji nokrita. Tagad tie nedaudz sāk atgūties, taču ir vēl tālu no iepriekšējā līmeņa. “Saskaņa” pēc kara sākuma pauda nosodījumu Krievijas agresijai, iespējams, tā zaudējot daļu atbalstītāju. 

Tomēr “Saskaņas” vadītājs Jānis Urbanovičs apgalvojis, ka par to nepārdzīvojot: “Šodien ir iestājies periods tāds pēc 24. februāra, kad ir viennozīmīga izvēle – vai tu esi ar Latviju vai nē. Vai tu esi bezalternatīvi ar Latviju un tā ir tava dzimtene, kuru tu gribi celt un aizstāvēt, vai arī tev ir kādas citas alternatīvas? Tāds ir jautājums. Mēs izdarījām 24. februāra rītā savu izvēli. Tie, kas palika, tā ir lielākā daļa “Saskaņas” no aktīva, no partijas, un tie atbalstītāji, kas joprojām turas pie “Saskaņas”, ir tie, kas izdarījuši šo izvēli. Visas citas izvēles arī droši vien sabiedrībā ir, un kāds šīs izvēles arī ekspluatē.”

Urbanovičs uzskata, ka kādi bagāti nelabvēļi apmaksājot “Saskaņas” nomelnošanas kampaņas, jo  viņam esot pietiekami daudz informācijas, lai izdarītu šādus secinājumus, taču ne uzvārdus, ne summas viņš nesaukšot. 

Viņš piekritis, ka uz nelatviešu balsīm pretendē gan Latvijas Krievu savienība (LKS), gan bijušā Rīgas domnieka un kādreizējā “saskaņieša” Alekseja Rosļikova vadītā partija “Stabilitātei!”. Abas šīs partijas pārrēķinātajos SKDS reitingos maijā atrodas cieši blakus – nedaudz zem 5% barjeras. Urbanoviča ieskatā, uz krievvalodīgajiem vēlētājiem cer arī Aināra Šlesera vadītā “Latvija pirmajā vietā” un arī partija “Progresīvie”.

“Saskaņas” reitingu kritums gan nav devis kādus būtiskus ieguvumus tās senajai sāncensei – LKS. Atsevišķu tās biedru retorika par karu Ukrainā vismaz balansē uz agresora attaisnošanas robežas, piemēram, Daugavpils vicemēra Alekseja Vasiļjeva sociālā tīkla “Facebook” ieraksts par Bučas slaktiņu, kurā vietējais portāls “Chayka” saskaitīja četrus manipulatīvus un vienu melīgu apgalvojumu. Savukārt neilgi pēc nu jau bijušās Rīgas skolotājas Viktorijas Kaškarovas aizturēšanas 10. maijā Uzvaras parkā par pretošanos policijai “Facebook” kampaņu viņas atbalstam uzsāka LKS valdes loceklis, Jelgavas domnieks Andrejs Pagors.

Jau pirms tam partija bija izpelnījusies īpašu Valsts drošības dienesta (VDD) uzmanību – drošības iestāde izteica LKS brīdinājumu par partijas un tās biedru aktivitātēm, kas vērstas “uz Krievijas īstenotās ārpolitikas un starptautisko tiesību normu pārkāpumu attaisnošanu, kā arī propagandas vēstījumu izplatīšanu”. 

Iespējams, tāpēc partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs saprot, ka, pat tiekot Saeimā, LKS būs nolemta darbam opozīcijā: “Tagad nav runas par varu. Galvenais ir nodrošināt iespēju runāt no Saeimas tribīnes. Tas ir vismazākais mērķis, kuru iespējams mums sasniegt un kuru mēs sasniegsim, protams. Pašreizējos apstākļos, kad ir naida runa un šī kampaņa ir ļoti plaša, tā skar mūsu partiju un visu Latvijas krievu kopienu, domāt vai cerēt uz kaut kādu varu – tas nav vispār iespējams.”

Mitrofanovs to, kāpēc reitingos LKS, kas ir pārstāvēta gan Rīgas domē, gan vairākās citās pašvaldībās, gan Eiropas Parlamentā, spējusi pietuvoties pirms gada dibinātā partija “Stabilitātei!”, skaidroja ar konkurentu prasmi izmantot sociālo tīklo laikmetu: “Mūsu sabiedrība krietni izmainījās pēdējo 30 gadu laikā, un tie izglītotie, daudz lasījušie cilvēki, grāmatu bērni, viņi ir aizgājuši no skatuves. 

Tagad ir cita paaudze, ar kuriem ir jārunā ar vienkāršotu valodu, ar ļoti primitīviem saukļiem. Mēs to neprotam.”

Sociālajos tīklos ļoti aktīvais “Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs, kurš pagājušā gada sākumā domāja, ka sadarboties vajadzētu ar jaunajām opozīcijas partijām, piemēram, deputātu Alda Gobzema un Vjačeslava Dombrovska tolaik dibinātajām vai iecerētajām, tagad apgalvojis, ka partija startēs saviem spēkiem. Netiks piesaistīta pat biedrība “Tautas kalpi”, ar ko “Stabilitātei!” solīja veidot kopīgu vēlēšanu platformu. Toties partijā ir uzņemta videoblogere Glorija Grevcova, kurai sociālajā tīklā “TikTok” ir vairāk nekā 70 000 sekotāju.

“Stabilitātei!” līderi iepriekš organizēja protestus pret Covid-19 ierobežojumiem, bet kopš kara sākuma partija pievērsusies citām tēmām: neizpratne par Ukrainas atbalsta pasākumiem un karogu izkāršanu, iebildumi pret sankcijām pret Krieviju, aicinājumi svinēt tā dēvēto “Uzvaras dienu”. 

Rosļikovs gan norādīja, ka partija nemeklējot vieglu popularitāti: “Mēs runājam par patiesību neatkarīgi no tā, kā tas ietekmēs mūsu reitingus un iespējamās attiecības ar pārējiem politiskajiem spēkiem. Latvijas Krievu savienība un “Saskaņa” savukārt visu laiku runā tā, lai izdabātu pilnīgi visiem un saglabātu attiecības pilnīgi ar visiem. Ir tādi momenti, kur jums vienkārši jārunā no dvēseles, no tā, ko jūs domājat un kā jūs to redzat, nevis kā tas ir izdevīgi. Līdz ar to tā ir mūsu jaunā politika – mēs runājam to, kas ir galvā, nevis to, kas uz doto momentu, tā teikt, ir ejošais materiāls.”

Atbildot uz jautājumu par partijas pozīciju Ukrainas kara jautājumā, Rosļikovs mēģinājis iegalvot, ka šis jautājums viņiem neesot svarīgs, jo viņi esot Latvijas patrioti: “Tā ir mūsu zeme, tā ir mūsu himna, tas ir mūsu karogs. Un mēs tikai par iekšējām problēmām! Ja kaut ko mēģina no ārpuses mums piesaistīt – es esmu pret to! Nerunājot par konkrētu situāciju, runājot konkrēti par valsti. Tā ir mana zeme, un es pilnīgi darīšu visu, lai šeit būtu labi. Un, jā, man pa lielam ir vienalga, kas notiek apkārt, galvenais – lai šeit būtu viss kārtībā.”

Uz krievvalodīgo vēlētāju vismaz sākotnēji varēja pretendēt arī partija “Republika”, kuru iekšējo intrigu rezultātā otram līdzpriekšsēdētājam, bijušajam iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam zaudēja Vjačeslavs Dombrovskis. Tagad kādreizējais Zatlera Reformu partijas dibinātājs, kas vēlāk Saeimā ievēlēts no “Vienotības”, bet pēc tam bija arī “Saskaņas” biedrs un premjera amata kandidāts, vēlēšanās startēs no “Attīstībai/Par!” kā partijas “Latvijas Attīstībai” biedrs. Lai gan apvienības Latgales saraksta bijusī lokomotīve Mārtiņš Bondars vēlēšanās nestartēs pret viņu sāktās kriminālvajāšanas dēļ, Dombrovskis tomēr startēšot no kāda cita apgabala. 

Ja pirms četriem gadiem Dombrovskis kā “Saskaņas” saraksta līderis sūdzējās par to, ka partiju vienmēr atstāj aiz sarkanajām līnijām, šobrīd viņš apzinoties – attieksme pret karu Ukrainā būs tā, kas pati šoruden novilks šīs līnijas: “Skatījums uz notikumiem Ukrainā, attieksme pret Putinu, attieksme pret Krievijas izraisīto agresiju Ukrainā – šis ir absolūti pirmais un galvenais, es teiktu, lakmusa tests. Nu diemžēl tādi politiķi kā Rosļikovs, LKS un, es domāju, ka lielā mērā arī “Saskaņa”, šo nesaprot. (..)

Šodien es domāju, ka šī izteikti proeiropeiskā krievvalodīgo daļa ir nevis 10%, bet pavisam noteikti vismaz 20% un varbūt arī lielāka.

Un, kā izriet no socioloģiskajām aptaujām, apmēram puse, 50% krievvalodīgo ir tādā, es teiktu, Šrēdingera stāvoklī, proti, tā izvairās dot skaidru atbalstu vai nu vienai, vai nu otrai pusei. Un šī noteikti ir daļa, par kuru es uzskatu, ka ir valstiski un svarīgi pacīnīties.”

Pat divu partiju vadībā pēdējo gadu laikā pabija Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, kura bijusi gan  Alda Gobzema partijas līdzpriekšsēdētāja, gan Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” oficiālā valdes priekšsēdētāja un prezidenta amata kandidāte. Tagad par saviem politiskajiem plāniem viņa runāt ar Latvijas Televīzijas raidījumu “De facto” atteicās, sakot, ka kaut kad vēlāk būšot paziņojums. Visticamākā versija ir viņas starts no pavisam nesen vēl reģionālās sīkpartijas “Likums. Atbildība. Kārtība”. Aprīlī par tās vadītāju ir kļuvis deputātes vīrs, bijušais Rīgas domnieks Vjačeslavs Stepaņenko, kurš “De facto” paziņoja, ka “par saviem plāniem 14.Saeimas vēlēšanu sakarā partija informēs Latvijas sabiedrību centralizēti” jūnija beigās.

Partijas valdē ir vairāki “kovidskeptiķi” un arī daži “Ukrainas skeptiķi”, tāpēc var prognozēt, ka šī partija pretendēs gan uz nišu, kurā ir Rosļikovs ar biedriem, gan konkurēs ar citām partijām, kuru vadībā ir dažādu sazvērestības teoriju fanu iecienītas sociālo tīklu personības. Iespējams, “Likums. Atbildība. Kārtība” savā kampaņā uzsvaru varētu likt uz krievu valodā iznākošo presi: Vjačeslavs Stepaņenko ir prokūrists vairākās par sankciju apiešanu nesen sodītās “Baltijas mediju alianses” meitasfirmās – arī izdevniecībā, kas izdod populāro nedēļas laikrakstu “MK Latvija”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt