Krievupē ieplūst neattīrīti notekūdeņi. Vai Garkalnes bērni plunčājas savās kakās?

Kāds Garkalnes iedzīvotājs pastaigā gar Krievupi ievērojis, ka tajā pa cauruli gāžas neattīrīti notekūdeņi, tāpēc nekavējoties ziņoja vides sargiem. Viņaprāt, dienesti rīkojās pārāk kūtri upītes pasargāšanā, bet cilvēki, kuri tur mēdz plunčāties, nav informēti, ka peldas paši savās fekālijās. Dienesti iedzīvotāju neinformēšanu attaisno ar avārijas mazo mērogu. Latvijas Radio devās uz Garkalnes novadu, lai skaidrotu situāciju.

Latvijas Radio reportāža par kanalizācijas piesārņojumu KrievupēEdgars Kupčs

    Pirmsjāņu trešdienā Edvards izlēma neturpināt ceļu uz autobusu pieturu, atcēla braucienu uz pilsētu un devās mājup internetā meklēt vides sargu tālruņa numuru. Pulksten 10.42 viņš zvanīja Valsts vides dienestam.

    Ejot pa taciņu gar zālē un kokos ieaugušo Krievupīti, esam nonākuši līdz vietai, kur uzņēmuma "Garkalnes komunālserviss" attīrīšanas iekārtu caurule izvadīta upes krastā. Tur ir pāris metru plata upīte, dziļākā vieta varbūt līdz celim vai mazliet virs.

    Arī tagad tajā ieplūst kanalizācija. Edvards gan stāsta, ka iepriekš straume bijusi daudz lielāka.

    Nav zināms, kad īsti un cik ilgi notekūdeņi Krievupē ieplūduši, bet līdz ar vides inspektora ierašanos komunālais uzņēmums esot operatīvi reaģējis, atsūknējot šķidrumu netālajās ietaisēs.

    Edvards tikmēr brīdinājis kaimiņus, lai bērniem neļauj upītē plunčāties.

    Drīz vien izdibināts, ka attīrīšanas iekārtas ir apstājušās, jo pārslogota sūkņa dēļ atslēgusies elektrības piegāde. Uzņēmuma "Garkalnes komunālserviss" vadītājs Harijs Lieljuris uzskata, ka trauksme par kanalizācijas ieplūšanu Krievupē ir krietni pārspīlēta.

    "Cilvēks šajā momentā ir ļoti nokļūdījies, sakot, ka tā ir sūdu smaka. Tas ir tas pats, piemēram, kad cilvēks dzer sarkano vīnu, nenāks viņam ārā sarkans.

    Tāpat arī bioloģiskās attīrīšanas iekārtas - ja tie sūdi tur iegājuši iekšā, sūdi kā tādi ārā nevar iznākt. Tas ir pārstrādes produkts, kas nāk ārā," stāsta Lieljuris.

    Viņš skaidroja, ka daudzdzīvokļu mājās cilvēki vieglprātīgi noskalojuši kanalizācijā dažādus priekšmetus, kas aizsprostojuši sūkni. Tas apstājies, un notekūdeņi plūduši tieši upē, bet baktērijas esot turpinājuši strādāt, tādēļ upītē esot ieplūdušas dūņas.

    Cik īsti nonācis vidē, pateikt nevarot, bet neesot bijis daudz, jo iekārtas ir mazas, apkalpo dažas mājas, kur rodoties līdz desmit kubikmetriem kanalizācijas ūdeņu diennaktī. Lieljuris noliedz, ka upītē kāds peldas, un ir dusmīgs uz problēmas izgaismotāju.

    Komunālā uzņēmuma bažām par vides dienesta pastiprinātām kontrolēm gan varētu nebūt pamata, jo dienests nekādus pārkāpumus Garkalnē nav uzgājis. Kā stāsta inspektors Kalvis Avotiņš,

    pašvaldības kompānijai par labu runā tas, ka tā bijusi avārija, nevis kāda ļaunprātība. Turklāt paši uzreiz iesaistījušies problēmas risināšanā.

    Savukārt vides sargu paņemtie notekūdeņu un upes ūdens paraugi nemaz netika padziļināti pētīti, jo dienests ir pārliecināts, ka atkārtotu noplūžu nav bijis un upīte pati ar piesārņojumu tiks galā.

    Garkalnes domes priekšsēdētāja pienākumu pildītājs vicemērs Alvis Zīriņš ("Saskaņa") par notikušo avāriju uzzinājis pirms pāris dienām. Komunālā uzņēmuma vadība viņam apgalvojusi, ka attīrīšanas ietaišu kompresors nav darbojies tikai stundu. Dome vietējos nav brīdinājusi, jo problēmu esot atrisinājusi pati upe.

    Vietējie garkalnieši par upes tīrību nav vienās domās ar domi. Edvards joprojām spēj atšķirt, kurās vietās upe ir tīrāka.

    Satraukusies par notikušo ir Garkalnes domes deputāte Inese Andersone no Nacionālās apvienības. Viņa stāsta, ka saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par Krievupi, bet oficiālas atbildes ne no domes, ne vides dienesta nav sniegtas.

    Deputāte uzskata, ka ir bijis nepieļaujami neziņot iedzīvotājiem.

    Pēc viņas teiktā, domei ir operatīvi jāizvērtē attīrīšanas iekārtu darbotiesspēja, nepieciešamības gadījumā lemjot par naudas piešķiršanu to sakārtošanai vai jaunu izveidei. Tāpat esot stingri jāizvērtē, vai tādām ietaisēm ir jāatrodas blakus upei. Komunālā uzņēmuma vadītājs izteicās, ka iekārtu rekonstrukcija nu ir aktualizēta.

    LVĢMC speciāliste Linda Fībiga par Krievupes piesārņojumuLatvijas Radio

      Tikmēr Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Linda Fībiga intervijā Latvijas Radio atzina, ka mazās upes ir vismazāk aizsargātas pret jebkāda veida piesārņojumu.

      “Jo upe ir mazāka, seklāka un lēnāka, jo vieglāk radīt būtisku ietekmi tai. Mēs to varam ātrāk aizaudzēt. Smaka var būt ne tikai no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, bet upe tādējādi mums parāda, ka tā netiek galā ar to piesārņojumu, ko esam radījuši un kas tajā ir nonācis,” sacīja Fībiga.

      Krievupe ir tā upe, kurai ir ļoti grūti pašai tikt galā ar piesārņojuma slodzi, norādīja eksperte. 

      Viņa arī norādīja uz Garkalnes komunālservisa notekūdeņu attīrīšanas iekārtu oficiāli sniegtajiem datiem – 2017.gadā iekārtas nav īsti labi darbojušās.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti