Latviešu skolās bērni pašlaik 1. klasē sāk mācības pirmajā svešvalodā – parasti – angļu. 4. klasē viņi sākt mācīties otru svešvalodu, parasti – vācu vai krievu. Mazākumtautību skolās paralēli šī brīža mācību valodai – parasti krievu, un latviešu valodai, kas ir valsts valoda, skolēni standartā apgūst tikai vienu svešvalodu.
Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva izteica bažas, vai, 4. un 7. klasei nākamgad sākot mācības latviešu valodā, līdztekus citām pārmaiņu grūtībām par būtisku šķērsli nekļūs otrās svešvalodas skolotāju atrašana Eiropas Savienības valodām.
"4. klasē latviešu skolās sāk mācīties otro svešvalodu, un šogad 4. klasītes sāks mācīties pēc latviešu programmām. Ja mēs paskatāmies, vācu un franču skolotāji ir ne mazākā deficītā nekā latviešu valodas skolotāji," sacīja Vediščeva.
Rīgas 34. vidusskolā divas trešdaļas skolēnu mācās pēc mazākumtautību programmas un viena trešdaļa jau tagad – pēc latviešu skolu programmas, kur paredzēta otrā svešvaloda. Pedagogi tās mācīšanai ir piesaistīti. Tāpēc direktore Nataļja Rogoļeva raugās nākotnē ar lielāku optimismu.
"Man ir divas vācu valodas skolotājas un arī franču valodas skolotāja. Šogad un nākamgad būtu arī iespēja izvēlēties krievu valodu kā svešvalodu. Bet, ja no 2026. gada nedrīkstam izvēlēties krievu valodu kā svešvalodu, tad man vairs nepietiks ar esošajiem vācu un franču valodas skolotājiem. Krievu valodas skolotājus, kuri pasniedz krievu valodu kā svešvalodu, vajadzēs aizvietot ar kādas citas valodas skolotājiem," stāstīja Rogoļeva.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņeko apstiprināja: nākamgad Latvijā arī mazākumtautību klasēs, kas sāks mācības latviešu valodā, paliek spēkā tikai prasība par pirmo svešvalodu izvēlēties kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Bet par otro svešvalodu šādas prasības nav.
"Tātad kā otrā [svešvaloda] var tikt piedāvāta arī kāda cita valoda, lielākajā daļā skolu tā ir krievu valoda, sākot no 4. klases," stāstīja Voroņenko.
Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā notiks nākamajos trīs gados, bet pārejai uz to, ka visās klases kā otro svešvalodu apgūs kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, paredzēti seši gadi. Tie pamatskolu audzēkņi, kas būs sākuši mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu, šīs mācības arī pabeigs.
Jautāta, pēc kādas metodikas krievu valodu kā svešvalodu turpmāk mācīs bērniem, kam krievu valoda ir dzimtā, izglītības satura veidotāja atbildēja: "Skolotājam, konstatējot ļoti labas valodas prasmes, ir iespējas koriģēt metodes, kā viņš strādā ar klasi. Piemēram, piedāvāt paaugstinātas grūtības uzdevumus. Tā ir pedagoga rīcības brīvība."’
KONTEKSTS:
Latvijā līdz 2025. gadam būs pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. No nākamā gada 1. septembra pilnībā latviešu valodā mācības būs 1., 4. un 7. klasei. Pēc tam sekos 2., 5. un 8. klase, bet pēc tam – 3., 6. un 9. klase. Vidusskolas posmā jaunieši visus mācību priekšmetus jau apgūst latviešu valodā. Pirms reformas 1. līdz 6. klašu skolēni latviešu valodā apguva vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.
Tāpat arī Izglītības un zinātnes ministrijas plāns paredz, ka no 2026./27. mācību gada visās skolās kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības valodām, nevis krievu valoda. Tādējādi mazākumtautību skolās krievu valoda kā otrā valoda būs pieejama tikai pāris gadus. Tie pamatskolu audzēkņi, kas būs uzsākuši mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu, šīs mācības arī pabeigs.
