"Latvenergo" portāls vairs neapkalpo klientus krieviski, dzelzceļā vairs nav skaņas paziņojumu krievu valodā, bet Saeimā spriež par izglītību tikai latviski. Un valdībā ir tapis likumprojekts, kas vēl vairāk ierobežos krievu valodas lietošanu ikdienā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā. Lielākā daļa valdības locekļu atzīst, ka saziņā ar sabiedrību krievu valodu neizmanto.
Aptaujājot pašreizējā Ministru Kabineta sastāvā esošos politiķus - premjeru un ministrus, astoņi no 14 Latvijas Televīzijai atzina, ka publiskā vidē krievu valodu nelieto.
Ir ministri, kas krieviski principiāli nerunā jau sen, cits - kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, vēl citi vienkārši neprot krievu valodu. Krieviski neizsakās arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
"Nu tur jau ir divi iemesli, viens - manas krievu valodas zināšanas nav labākās. Reizēm man liekas, ja es zinātu tādus sulīgākus vārdus, es viņus droši vien arī laiku pa laikam izmantotu. Es viņus vienkārši nezinu," sacīja Kariņš. "Bet ja tā nopietni, es domāju, ka mēs kā valdība, kā valsts pārstāvji, mums ir valstī valsts valoda, saziņā ar mūsu valsts medijiem, es uzskatu, ka mums ir jāizmanto mūsu valsts valoda."
Krieviski ar sabiedrību nekomunicē premjers, kultūras, zemkopības, ekonomikas, izglītības un zinātnes, tieslietu, labklājības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.
"Argumenti ir pavisam vienkārši," teica kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). "Mūsu valstī valsts valoda ir latviešu valoda. Un es šobrīd šajā amatā pārstāvu mūsu valsti. Tik vienkārši."
Līdzīgs arguments ir arī izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei ("Konservatīvie").
"Ieņemot ministra amatu, es patiešām nelietoju, lai arī cik labi es pārzinu šo valodu. Bet Latvijā, Latvijas Republikā ir viena valsts valoda, kurā arī amatpersonām jākomunicē," pauda Muižniece.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzsvēra latviešu valodas attīstības nozīmi.
"Protams, vēl var skatīties daudz plašāk gan zinātniskos pētījumus, gan citas lietas, kas to pierāda, ka tas ir viens no pamatjautājumiem, kā vispār nodrošināt valodas attīstību, ir tās lietošana jo sevišķi valsts pārvaldē," teica Gerhards. "Tā kā šeit ir gan mana visdziļākā pārliecība, gan, protams, arī tas, kāda ir šodienas situācija, kas mums ir jādara, ja mēs vēlamies attīstīt savu valsti kā latvisku valsti."
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") nevēlas tikt pārprasts.
"Arguments būtībā ir viens. Es pietiekami kritiski attiecos pret savām krievu valodas zināšanām un es neuzskatu, ka es varu brīvi izteikties krieviski, tāpēc to arī nedaru, jo citādāk, iespējams, arī vēstījumu varētu pārprast," paskaidroja Plešs. "Ja šīs valodas zināšanas būtu labākas, es noteikti arī komunicētu."
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) saziņu latviski uzskata par pašsaprotamu.
"Es personīgi gan kā Saeimas deputāte iepriekš, gan arī kā ministre, to vienmēr esmu uztvērusi par pilnīgi pašsaprotamu, un mēs aicinājām arī savas institūcijas un pašu ministrijas darbinieku lokā arī šo jautājumu izvērtējām un visi vienojāmies un sapratām, ka tas ir pareizais veids, kā komunicēt," teica Indriksone.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") nevēlas pieļaut faktisku divvalodību.
"Arguments ir tas pats, kādēļ es iesniedzu Saeimā arī šobrīd likumu par nosacītu divvalodības faktiskās izskaušanu, jo es esmu amatpersona un man ir jāiedzīvina Satversme," klāstīja Bordāns. "Latvijas Satversmē noteikts ir, ka latviešu valoda ir valsts valoda, vienīgā valsts valoda, tā ir balsojuši arī referendumā, tautas nobalsošanā mūsu tauta."
Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie") par nozīmīgu uzdevumu uzskata krievu valodas lomas mazināšanu.
"Tātad Latvijā ir valsts valoda, latviešu valoda un mums ir jādomā tomēr, kā arvien mazināt krievu valodas lomu mūsu sabiedrībā un mēs, vismaz Labklājības ministrijā, arī ar to strādājam, mums ir centrālajai ministrijai jau šī krievu valodas sadaļa noņemta un arī citām aģentūrām tas tiks izdarīts," teica Eglītis.
Dažs no tiem, kas labi runā krieviski, bet krievu valodu nelieto, tomēr atzīst, ka izņēmumi būtu, piemēram, krīzes situācijas, kad svarīgi, lai pēc iespējas ātri vairāk cilvēku tiek apziņoti.
Seši Ministru Kabineta locekļi arī ikdienā krievu valodā komunicē ar sabiedrību, ja tāds pieprasījums ir. Tie ir ārlietu, finanšu, aizsardzības, veselības, satiksmes un iekšlietu ministri.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā vienotība") to pamato ar sava vadītā resora darba specifiku, kad nepieciešams izskaidrot Latvijas pozīcijas. Bet citi min vēl virkni iemeslu.
"Es uzskatu, ka valodas zināšanas - kopumā tas ir liels pluss, ja mēs varam izskaidrot savu nostāju, savu pozīciju iespējami vairāk valodās, tas nāk tikai par labu mūsu valstij un tam, kādas ziņas mēs sniedzam," uzsvēra Rinkēvičs. "Līdz ar to es nekautrējos no tā, ka es zinu gan angļu, gan krievu valodu tekošā labā līmenī, un, ja man žurnālisti jautā krievu valodā, es neslēpjos un es arī atbildu krieviski."
No saziņas krieviski nevairās arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā vienotība").
"Jā, es neizvairos no komunicēšanas krievu valodā. Galvenais arguments tomēr ir ļoti nozīmīga sabiedrības daļa, kas mums runā krievu valodā," paskaidroja Reirs. "Un, protams, ka Finanšu ministrijas pārziņā ir svarīgas un nozīmīgas jomas. Es uzskatu, ka es daru pareizi, ka pēc iespējas plašāk informēju sabiedrību par tiem notikumiem vai pieņemtajiem lēmumiem."
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") uzsvēra minoritāšu valodu nozīmību.
"Tāds tīri manā izpratnē tiesiskais arguments ir tāds, ka mums valstī cita starpā eksistē tomēr zināma kultūru autonomija minoritātēm," teica Pabriks. "Un krievu valoda tāpat kā virkne citu valodu ir šī minoritātes valoda, un kamēr mums oficiāli eksistē valsts sponsorēti šādi mediji, es redzu arī iespēju, ja es vēlos, krievu valodā runāt."
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") tikmēr atgādināja savas nozares universālo raksturu.
"Vīrusi un slimības runā pilnīgi visās valodās, vīrusiem un slimībām ir pilnīgi vienalga, kādās valodās mēs runājam, iet pāri robežām, un sabiedrības veselības problēmas nepazīst šāda uzstādījuma," pauda Pavļuts. "Līdz ar to tāpēc arī pandēmijas laikā un vispār - sabiedrības veselības jautājums, ja tas ir nepieciešams, lai šī informācija nonāktu līdz cilvēkiem, tad mēs izmantojam tās valodas, kas ir mūsu rīcībā un kuras cilvēki saprot."
Nepieciešamību pēc nepārprastas komunikācijas iespējamās krīzes situācijās uzsvēra iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!").
"Laikam viens no aspektiem ir nepastarpināti uzrunāt kādu," sacīja Eklons. "Tajā pašā brīdī, saprotot arī to, ka šobrīd praktiski visi mediji ir spējīgi nodrošināt profesionālu tulkojumu. Reizēm tas tulkojums būs tuvāk īstenībai nekā varbūt es, ne līdz galam pārzinot kaut kādus tehniskos vai specifiskos juridiskos terminus, spētu izteikties."
Iekšlietu ministrs gan saka, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vēlme lietot krievu valodu mazinās, un viņš domā, ka turpmāk vairs krieviski nekomunicēs.
