LRA premjera amata kandidāts Mārtiņš Bondars debatēs norādīja, ka uz apmācību latviešu valodā valsts apmaksātās skolās jāpāriet pēc iespējas ātrāk.
„Valsts finansētās skolās latviešu valodu vajadzēja ieviest jau vakar, jo nevar būt tā, ka krievu jaunietis augstskolā nesaprot apgūstamo vielu,” sacīja Bondars, balstoties uz sarunām ar pasniedzējiem.
„Saskaņas” līderis Nils Ušakovs Bondaru aicināja „nevis pa krogiem runāt ar nezināmām personām”, bet gan palūkoties statistikā par centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas apliecina, ka krievu audzēkņi ļoti labi zina latviešu valodu, turklāt eksāmenus ķīmijā un matemātikā nokārto labāk par latviešiem.
„Šis jautājums aktuāls ir tikai diviem politiskajiem spēkiem – Nacionālajai apvienībai un Latvijas Krievu savienībai,” minēja Ušakovs.
Pēc Ušakova domām, problēma nav ar valsts valodas zināšanām, bet gan ar skolotāju sagatavotību un atalgojumu.
Savukārt Aivars Lembergs ( Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka „šīs lietas vajag kārtot uz brīvprātības principa, es esmu par labestības pieeju”.
Arī „No sirds Latvijai” premjera amata kandidāte Inguna Sudraba atzina, ka ar varu neko uzspiest nevar, un, ja nav atbilstoši sagatavoti pedagogi un mācību materiāli, uz šādu apmācību pāriet nevar.
Tāpat „Vienotības” līdere Laimdota Straujuma piebilda, ka jau pašlaik likumi nodrošina to, ka, beidzot vidusskolu, jaunietis zina latviešu valodu, jo eksāmeni jākārto valsts valodā. Tā vietā ir jāpilnveido mazākumtautību skolotāju profesionālā sagatavotība un metodika, nevis jāveido reformas. „Svarīgi, lai soli pa solim skolas izvēlētos latviešu valodu kā mācību valodu,” sacīja premjere.
Tikmēr Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Roberts Zīle pauda pārliecību, ka agri vai vēlu būtu jāsaņemas uz šo soli. „Ja šo reformu skaidro un sagatavo, tas ir izdarāms,” viņš uzskata.
