Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības Saeimas priekšvēlēšanu speciālizdevums ir veltīts īpaši Latgales vēlētājiem. Uz vāka - skaidri novilkta paralēle starp Krimu Ukrainā un Latgali Latvijā.
Ideju, ka jāsadodas rokās ar Krimu, simbolizē foto, kur Latvijas Krievu savienības līdzpriekšēdētājs Miroslavs Mitrofanovs paraksta sadarbības līgumu ar Krievijas atbalstīto okupētās Krimas vadītāju Sergeju Aksjonovu. Latvijas Krievu savienība arī dižojas, ka savā, kā viņi raksta, "oficiālā un bezierunu atbalstā" Krimai ir tādi vienīgie visā Eiropas Savienībā.
"Es domāju - nu kā tas viss var notikt pie mums! Kāpēc viņi uz turieni brauc?Viņus nedrīkst laist, kādam viņus ir jāapstādina. Es domāju, ka viņi ir Latvijas ienaidnieki. Mani pārņem šausmas," atzīst pensionāre no Latgales Tatjana Titova.
Tā ir pirmā reakcija šai Latgales pensionārei, kura, saņēmusi laikrakstu, ziņoja par to Latvijas Televīzijai. Viņa uzsver, ka pati ir krieviete, bet uzskata - Latvijas Krievu savienība Latgalē speciāli provocē Ukrainas asiņaino scenāriju
"Paskatieties , kas notiek tur, Austrumukrainā! Briesmīgas lietas! Es domāju, ne ukraiņi, ne krievi tie, kas tur dzīvo, es domāju viņiem tā situācija šodien pavisam nepatīk. Tas karš briesmīgais, cilvēki bēg," teic Tatjana Titova.
Krievu savienības aktīvisti, kuri Daugavpilī dala aģitācijas materiālus, gan apgalvoja, ka ideja esot pavisam cita. "Nekas tāds pie mums te, Latvijā, Latgalē notikt nevar," apgalvo Latvijas Krievu savienības atbalstītājs Nikolajs Harlamovs.
"Mēs pirmie esam jau pasnieguši roku Krimai tādēļ, lai nākotnē varētu noregulēt ekonomiskās attiecības, kad sankcijas pret Krieviju beigsies," norāda Latvijas Krievu savienības atbalstītājs Valērijs Oščenkovs.
"Dautkom" televīzijas ziņu diktore Irina Boļšakova, kura kandidē Krievu savienības sarakstā, kameras priekšā negribēja komentēt savas izjūtas par Krimai līdzīgas asinspirts provocēšanu Latvijā.
Toties Latvijas Krievu savienības vēlēšanu listes pirmais numurs Latgalē Jurijs Zaicevs līdzību ar Krimu uztur spēkā. Ja varas partijas turpināšot nepiekrist krievu valodas tiesību palielināšanai un pilsonības nulles variantam, šejienes krievi pievienošoties Krievijai ar visu Latgales zemi.
"Bilde uz pirmo lappusi - tas ir piemērs, tas krieviski ir atgādinājums, ka tā var būt arī Latvijā," saka Jurijs Zaicevs, Latvijas Krievu savienības kandidāts Saeimas vēlēšanās.
Jautāts, vai viņu nebaida tas, ka tas var nonākt līdz agresijai, Juris Zaicevs saka: "Tas ir vēsturiskais process. Vajag baidīties ne tikai man, vajag baidīties arī tiem, kuri šobrīd ir nacionālā varā Rīgā. Valdībai vajag baidīties, vajag baidīties Saeimai. No kā? Baidīties, ka viena no Latvijas puses grib, var. Tāda situācija var būt, ka viena puse aizbrauc uz citu valsti vai, ka būs karš. Karš."
Komentējot, vai te ir saskatāma mudināšana uz vardarbību, par ko pienāktos juridiska atbildība, Drošības policija gan liek noprast, ka pagaidām nē. Bet, izmantojot citu Eiropas valstu pieredzi, likumu izmaiņas atbildības pastiprināšanai valdībā tikšot iesniegtas jau tuvākajās dienās.
