"Viss turpinās tā kā ir bijis. Un tam ir savi plusi. Mēs ikdienā dzīvojam pilnīgi normāli, nav strīdu, nav konfliktu," stāsta Matjakubova. Tomēr tam ir arī mīnusi, jo krievvalodīgie un latviski runājošie iedzīvotāji dzīvo divās paralēlās pasaulēs, norāda Latvijas Krievu kultūras biedrības pārstāve.
Viņa kritizēja arī to, ka integrācijas jautājums netiek skatīts no mazākumtautību pārstāvju puses. Pasākumos vairāk ir iesaistītas nevalstiskās organizācijas, bet ne plašāka sabiedrība nav iesaistīta. Šādam nolūkam viņa rosina organizēt Latvijas iedzīvotāju forumu, kas pat varētu būt bez politiķiem. "Tāda atvērta saruna," saka Matjakubova.
Viņa gribētu, lai šādās diskusijās rastos atbildes uz jautājumiem, kas notiks ar izglītību mazākumtautību valodās, kas būs ar šo bērnu dzimto valodu. "Mums kopā ir jārisina situācija kopējam valsts un sabiedrības labumam," saka Matjakubova. Viņa norāda, ka ir arī vairāk jāstrādā ar jauniešiem, lai lauztu stereotipus sabiedrībā.
Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas departamenta direktora pienākuma vietas izpildītāja Anita Kleinberga gan uzskata, ka tas ir aizvainojoši, ka iedzīvotāji saka, ka nekas integrācijas jomā nav padarīts. Viņa arī noraida kritiku, ka mazākumtautību pārstāvji nav iekļauti integrācijas pasākumos.
