Jautāts par premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) vēlmi valsts pārvaldē amata vietu skaitu samazināt par trešdaļu, Krieviņš atzina, ka reālāka ir viņa paša iepriekš izteiktā aplēse – par 7% mazāks valsts pārvaldē strādājošo skaits. Tādējādi strādājošo skaits varētu samazināties par 5000-7000 cilvēku. Tiesa, tiešajā valsts pārvaldē – ministrijās un to padotības iestādēs – vien ir ap 3000 brīvu vakanču.
Pēc Krieviņa teiktā, valsts pārvaldes reformas rezultātā ietaupītā nauda varētu tikt novirzīta atalgojuma sistēmas sakārtošanai, lai atalgojums valsts sektorā būtu daudzmaz konkurētspējīgs ar atalgojumu privātajā sektorā.
Mērķis ir – lai valsts sektorā strādājošo atalgojums sasniegtu 80% no atalgojuma, ko par līdzīgu darbu saņem privātajā sektorā.
Par nepieciešamību reformēt valsts pārvaldi, padarot to mazāku, efektīvāku un motivētāku, tiek runāts jau gadiem. Krieviņš atzina, ka "valsts pārvalde negrib reformēties", turklāt laikā, kamēr viņš ir Valsts kancelejas vadībā, ir notikušas valdības maiņas, kas ietekmēja šo procesu. Tāpat reformas ātrumu ietekmē lielā kadru mainība, teica Valsts kancelejas vadītājs.
