Krieviņš atteiksies no Saeimas ģenerālsekretāra amata un valsts pārvaldē tuvākajos gados nestrādās

 Bijušais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš atteiksies no piedāvājuma ieņemt Saeimas ģenerālsekretāra amatu.

Intervijā žurnālam "Ir" Krieviņš atzina, ka tuvākos gadus Latvijas valsts pārvaldē nestrādāšot.

"Gadiem ejot, kļūsti mazāk kategorisks un nekad vairs nesaki "nekad''. Tomēr esmu pateicīgs par piedāvājumiem, bet droši vien to nedarīšu," intervijā žurnālam sacīja Krieviņš.

Krieviņš intervijā arī atklāja, ka  neapmierinātība ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izdienas pensiju likumprojekta virzību Saeimā bija iemesls viņa atbrīvošanai no amata.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā nedēļā no rīta bija ielūgums ierasties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS). Sarunā viņš pauda neapmierinātību ar KNAB izdienas pensiju likumprojekta virzību Saeimā.

"Un tad man tika piedāvāts parakstīt atlūgumu ar nākamo dienu, 21.martu, jo neesot nodrošināta normāla pārstāvniecība Saeimas komisijā, lai gan es tajā mirklī atrados ārpus Latvijas, un par to, ka nav šis jautājums beidzot "nokopts"," stāstīja Krieviņš.

Viņš atzina, ka viņš kā Valsts kancelejas vadītājs un KNAB konkursa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par minētā likumprojekta virzību, tomēr viņš piebilst, ka viņam neesot jānodrošina Saeimas komisiju labvēlīgs balsojums par kādu likumprojektu.

"To redzējām divās Saeimas komisiju sēdēs, kas nobalsoja pret, - neraugoties uz to, ka visi likumprojekti un arī Ministru kabineta noteikumu projekts jau janvāra sākumā tika izskatīti koalīcijas padomē. Tiku atlaists par to, ka nepietiekami daudz darīju attiecībā uz šo likumprojektu. Man ir grūti spriest, vai tas ir iegansts vai cēlonis. Man jau liekas, ka mūsu valstī neatlaiž ierēdņus tikai par to, ka viņi nav piedalījušies vienā komisijas sēdē," sacīja Krieviņš.

Krieviņš stāstīja, ka valsts pārvaldē strādā vairāk nekā desmit gadus un, protams, viņš netic, ka par viena likumprojekta neaizstāvēšanu Saeimā atbrīvo no amata. "Šādus piemērus īsti neatceros, acīmredzot būšu pirmais. Tas uzliks zināmu augstāku kvalitātes latiņu visai pārējai valsts pārvaldei," piebilda Krieviņš.

Savukārt premjers Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš Krieviņa aiziešanu skaidroja ar to, ka, "iespējams, dažādā pieeja, kā veidot menedžmentu [Valsts kancelejā], arī ir iemesls, kāpēc mēs nesapratāmies".   

Jau ziņots, ka Krieviņu šim amatam pirms vairākām nedēļām uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), jo no 21.marta Krieviņš vairs nepilda Valsts kancelejas direktora pienākumus.

Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanai šos pienākumus pildīs Valsts kancelejas direktora vietniece, Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte.

Jau vēstīts, ka premjera birojs pirmdien, 20. martā, paziņoja, ka Krieviņš no 21.marta vairs nepildīs Valsts kancelejas direktora pienākumus. Krieviņš amatu pameta "pēc abpusējās vienošanās".

Plašāki komentāri par Krieviņa aiziešanu no direktora amata sākotnēji netika sniegti. Vēlāk gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atklāja, ka ar Krieviņu nesapratās par Valsts kancelejas komandas vadību.

Bijušais Valsts kancelejas direktors Krieviņš nekomentē savus turpmākos darbības plānus. Vakantajam Valsts kancelejas vadītāja amatam tiks virzīts Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres vietnieks Jānis Citskovskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti