Biedrība “Baltijas forums”, kuras prezidents ir „Saskaņas centra” politiķis Jānis Urbanovičs, ik gadu rīko starptautisku konferenci. Šogad uzmanības centrā ir Eiropas Savienības kūrētais “Austrumu partnerības” projekts, kas paredz savienības ekonomisko attiecību stiprināšanu ar Azerbaidžānu, Moldovu, Gruziju, Armēniju, Baltkrieviju un Ukrainu.
„„Austrumu partnerības” projekts, protams, ļoti uztrauc Krieviju. To veido kā divpusējas attiecības starp Eiropas Savienību un Austrumu partnerības valstīm, neņemot vērā šo valstu ekonomiskās attiecības ar Neatkarīgo valstu savienību, kā arī ignorējot Krievijas un tās partneru intereses,” saka Krievijas tirgus izpētes institūta direktors Andrejs Spartaks.
Ja ES turpinās izslēgt Krieviju no tādām programmām kā „Austrumu partnerība”, attiecības pasliktināsies, prognozē Krievijas federālās aģentūras “Rossotrudničestvo” vadītājs, piesaucot notikumus Ukrainā.
„Notiekošais Ukrainā ir traģēdija ne tikai šai valstij, bet arī milzu problēma Eiropas attiecībās, kurām Ukraina kļuvusi par ķīlnieci. Tā ir nopietna mācība tiem Eiropas politiķiem, kuri cenšas uzspiest Ukrainai, citām Austrumu partnerības valstīm un Krievijai savu versiju par vienotu Eiropu. Vienota Eiropa īstenosies tikai tad, kad būs celta uz visu Eiropas valstu interesēm, nevis tikai to, kuras ir ES,” saka „Rossotrudničestvo” vadītājs Konstantīns Kosačevs.
„Mēs respektējam arī to valstu izvēles, kas nevēlas tuvināties ES, piemēram, Armēnija un Baltkrievija, bet mēs gribam atbalstīt arī tās valstis, kuras vēlas tās attiecības ciešākas. Mēs neredzam šajā situācijā nekādu pretrunu. Un, manuprāt, ir iespējams atrast kompromisu gan attiecībā uz Austrumu partneru vēlmēm būt tuvāk ES, gan ievērojot Krievijas intereses šajās attiecīgajās valstīs,” norāda Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Autrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns.
Tikmēr Kosačeva paša vadīto organizāciju Drošības policija tikko nodēvējusi par draudu Latvijas drošībai. Kosačevs atbild ar Drošības policijas pielīdzināšanu VDK. „Spiegu mānija, mēģinājumi izolēt savu valsti no ārvalstu partneriem. Tas viss ir padomju VDK tradīcijās. Tāpēc problēma ir nevis “Rossotrudničestvo” darbībā, bet Latvijas Drošības policijas darbā,” teica Kosačevs.
Drošības policija ziņojusi, ka pērn nozīmīgākos riskus valsts iekārtai radījusi Krievijas tā saucamā “tautiešu politika”, kuras īstenošanā Latvijā pieaugusi aģentūras „Rossotrudničestvo” nozīme.
