Jaukto laulību īpatsvars:
1987.gadā 16,4% krievu vīrieši aprecēja latvietes, un 16% krievu sievietes apprecējās ar latviešiem.
2002.gadā šie rādītāji pieauguši līdz attiecīgi 22,6% un 25,9%.
2017. gadā – līdz 26,6% un 28,4%.
(Dati: CSP)
Kozlovs atzina – kādas tautības īpatsvaru kopējā iedzīvotāju skaitā ietekmē ne vien dzimstība un mirstība, bet arī migrācija un asimilācija, tajā skaitā pašnoteikšanās izmaiņas.
Piemēram, viens no asimilācijas veidiem ir, kad bērni no jauktām laulībām pieņem valsts vairākuma tautību. "Piemēram, Latvijā, pēc pēdējiem pieejamiem datiem par 2016. gadu, [no teorētiskajiem krieviem] ir tikai 53% bērnu, kuriem abi vecāki ir krievi, bet 47% dzimuši jauktajās laulībās," rakstīja Kozlovs.
Etnisko grupu īpatsvars Latvijā:
2011.gada 1.janvārī
Visas vecuma grupas:
60,5% - latvieši
26,8% - krievi
1,5% - tautība nav norādīta
Vecuma grupa 0 - 4 gadi:
65,2% - latvieši
12,7% - krievi
19,4% - tautība nav norādīta
2018.gada 1.janvārī
Visas vecuma grupas:
62,2% - latvieši
25,2% - krievi
2,3% - tautība nav norādīta
Vecuma grupa 0 - 4 gadi:
72,8% - latvieši
15,7% - krievi
8,2% - tautība nav norādīta
(Dati: CSP)
"Latvijā un Igaunijā krievu skaita samazināšanās galvaspilsētās notika uz kopēja Rīgas un Tallinas iedzīvotāju skaita samazināšanās fona (pārsvarā uz migrācijas rēķina). Rīgā krievu īpatsvars 2017. gadā, salīdzinot ar 1989. gadu, samazinājies no 47% līdz 37%, bet absolūtajos skaitļos samazinājums bija salīdzināms ar Almati – aptuveni 200 000 (no 430 000 līdz 238 000). Tallinā samazinājums bija izteiktāks – no 41,5% uz 37% (aptuveni par 50 000 – no 207 000 līdz 157 000)," rakstīja Kozlovs.
Viņš norādīja, ka situāciju ietekmē arī iedzīvotāju vecuma struktūra. Analizētajās valstīs pēc PSRS sabrukuma samazinājās jauno cilvēku pieplūdums, "salīdzinoši ātra krievu diasporas novecošana sākās deviņdesmitajos gados".
Kozlovs secināja, ka krievu sievietēm dzimst mazāk bērnu nekā valsts pamatnācijas pārstāvēm, bet mirstība pieaugušo vidū ir augstāka. "Latvijā krievu īpatsvars no visiem jaundzimušajiem ir aptuveni 16% (līdz nesenajam laikam – 12%), bet īpatsvars mirstības rādītājā – aptuveni 31%. Taču atšķirības var būt ne tik būtiskas, jo pieaug jauktajās laulībās dzimušo skaits," norādīja Kozlovs.
Viņš norādīja, ka viennozīmīgus secinājumus nevar izdarīt arī par selektīvo migrāciju, kā bērni dzimst krieviem, kuri aizbraukuši no analizētajām valstīm, un tiem, kuri palikuši. Palikt varēja "vairāk asimilētie", tad dzimstības rādītāji tuvināsies pamatnācijas rādītajiem. Savukārt, ja palikuši "marginālie" – pasivitātes vai alternatīvas trūkumu dēļ –, tad pieņēmumi par dzimstības pieaugumu un lielāku asimilāciju var izrādīties kļūdaini.
Turklāt Kozlovs norādīja, ka, par spīti vēl joprojām lielam krievu un Krievijā dzimušo iedzīvotāju īpatsvaram analizētajās valstīs, perspektīvā tas tikai samazināsies, pašlaik nav sagaidāma krievu diasporas vienkārša atražošanās, un Baltijas valstīs tas noved pie lēna diasporas īpatsvara samazināšanās.
