Pārrunājot mazākumtautību izglītības iespējas Latvijā, ministre pauda stingru nostāju, uzsverot, ka mazākumtautību izglītība Latvijā jau patlaban ir labā līmenī, to nodrošina gan Latvijas izglītības sistēma, gan normatīvā bāze, gan ES standarti, kas Latvijai ir saistoši, informēja Izglītības ministrijas Komunikācijas nodaļa.
„Latvijā jau tagad darbojas svētdienas skola Krievijas vēstniecības teritorijā, pastāv iespēja atvērt skolas arī diplomātu bērniem,” uzsvēra ministre. „Jau tagad Latvijā pastāv vairāk nekā100 skolas, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.”
Lai īstenotu valdības apņemšanos no 2018.gada mazākumtautību izglītības iestādēs pāriet uz mācībām latviešu valodā, ir jāstiprina latviešu valodas mācīšana, izņemot priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautību valodas un kultūras apguvi.
Vešņakovs ieradās pie Druvietes, lai kliedētu bažas par to, ka Krievija varētu atvērt Latvijā savas skolas. Tādas domas Krievijai nav – centās pārliecināt diplomāts. Vešņakovs paskaidroja, ka lielākā daļa informācijas, kas pieejama ziņu portālos, ir nekorekta. Vienīgais, uz ko Krievija varētu pretendēt, ir svētdienas skola vēstniecībā Rīgā.
Vešņakovs lūdza šādos delikātos jautājumos, kas rada nevajadzīgu ažiotāžu, būt ļoti uzmanīgiem. „Nevajag no nevainīga un objektīva procesa izdarīt nevajadzīgus politiskus secinājumus. It īpaši tāpēc, ka šis gads Latvijai ir bagāts ar politiskiem notikumiem. Būs divas nopietnas politiskas kampaņas, un ir skaidrs, ka šādas kampaņas vienmēr vedina “paspēlēt politiku”,” pauda vēstnieks.
„Krievijas Federācijas dibināts skolas Latvijā netiks atvērtas. Vēstnieka kungs apliecināja, ka pagaidām runa ir tikai par svētdienas skolas,” atzina ministre.
Ministre atzinīgi novērtēja abu valstu sadarbību augstākajā izglītībā, norādot, ka daudzi Latvijas valsts piederīgie izvēlas studēt Krievijā, bet Krievijas jaunieši mācās Latvijas augstskolās.
