Latvijā propagandas medijs plāno atvērt interneta portālu divās valodās – krieviski un latviski. Projekta galvenā mērķauditorija ir jaunieši.
Kaut gan daļai no potenciālo darbinieku “Sputnik” pārstāvji skaidroja, ka ar propagandu nenodarbosies, citiem atklāti teica - vēlas prezentēt Krievijas skatījumu uz pasaules notikumiem.
“De facto” sazinājās ar vairākiem žurnālistiem, kurus ir uzrunājuši “Sputnik” pārstāvji, bet sniegt interviju kameras priekšā neviens nav gatavs.
“De facto” avoti norāda, ka konkrētus darba piedāvājumus “Sputnik” nav izteicis, taču var secināt, ka tie varētu būt diezgan vilinoši. Daudz lielāka alga nekā spēj piedāvāt vietējie mediji, turklāt par darbiniekiem maksās visus nodokļus.
No iepriekš pieteiktās “Sputnik” koncepcijas izriet, kas tas plāno izvērst darbību arī radio viļņos – gan FM diapazonā, gan internetā.
Radio “Sputnik” jau ienācis Latvijas tirgū, apejot licences iegūšanas kārtību, jo likums atļauj radiostacijām atvēlēt daļu raidlaika pašu neražotam saturam. Nākamgad gan stāsies spējā jauni likuma grozījumi, kas ierobežos ārpus radiostacijas veidotā satura apjomu.
“Autoradio” īpašnieks ir Igaunijā reģistrētā sabiedrība “Radio N”, bet iepriekš tas piederējis vairākiem īpašniekiem, tajā skaitā bijušajam eiroparlamentārietim Aleksandram Mirskim un Rīgas mēra padomniekam Ērikam Teilānam.
Pēc TNS datiem “Autoradio” auditorija nedēļas laikā ir vairāk nekā 70 000 cilvēku.
“Sputnik” ir daļa no Krievijas valsts informācijas aģentūras “Rossija Segodņa”, kuru vada skandalozais žurnālists Dmitrijs Kiseļovs. Par savu propagandista darbību Kiseļovs ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
“De facto” ziņo, ka “Sputnik” plāni ir tālejoši – šogad medijam jāsāk darbu 34 pasaules valstīs 30 valodās. Ir izpildīta jau trešā daļa no šī plāna – “Sputnik” strādā 14 valodās un desmit valstīs, tostarp reģionos, kur Krievijas intereses ir īpaši svarīgas, piemēram, starptautiski neatzītajā Abhāzijas republikā.
“Sputnik” ir jaunākais Krievijas valsts informācijas aģentūras “Rossija Segodņa” projekts. Pati “Rossija segodņa” dzima 2013. gada nogalē pēc ziņu aģentūras „RIA Novosti” reformēšanas.
Krievijas prezidenta administrācija tad nolēma - valsts līdzekļi jātērē nevis neitrālās informācijas ražošanai, bet valsts oficiālās pozīcijas aktīvākai tiražēšanai ārvalstīs. Šī mērķa sasniegšanai “Rossija Segodņa” ir vairāki rīki. Izņemot ziņu aģentūru, tai ir ārzemēs raidošais televīzijas kanāls “RT”, vairāki jauni projekti, ieskaitot Ukrainas notikumiem veltītu “Ukraina.ru”, un arī “Sputnik” - uz ārzemju auditoriju vērsts interneta medijs un radio.
LTV aptaujātie eksperti norāda, ka “Sputnik” tomēr ir mazas izredzes iekarot Latvijas mediju vidi. Rīgā bāzēta Krievijas medija “Meduza” redaktore Gaļina Timčenko norāda – nevienam Krievijas valsts medijam nav izdevies iekarot internetu un popularitātē pārspēt kādu no ziņu portāliem.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks uzskata, ka “Sputnik” neizdosies iesaistīt jauniešu auditoriju, jo Krievijas sludinātais antiamerikānisms viņiem nav saistošs. Turklāt diez vai kāds no krieviski runājošajiem žurnālistiem vēlēsies sadarboties ar “Sputnik”, jo tas nopietni ietekmētu viņu reputāciju.
