“Pasportizācija” ir krievu valodas termins – Krievijas pilsonības un pases izsniegšana. Jau lietota Abhāzijā, Dienvidosetijā, Piedņestrā.. Pēdējais satraucošais piemērs bija Krima. Īpaši viegli Krievijas pilsonību iegūt Latvijas nepilsonim.
Bezmaksas laikraksts “Rīgas Santīms” nonāk lielā daļā Rīgas pastkastīšu. Tajā liels sludinājums. “Grūtības ar veselību? Nav darba, bet apkures sezona jau klāt? Pensijas vecums palielinās, bet tās apmērs samazinās? Ir risinājums – Krievijas Federācijas pilsonība,” teikts sludinājumā.
Privātā firma sarunu ar Latvijas Televīziju atsaka. Savas durvis vaļā ver pēc iepriekšēja pieraksta. Toties no sludinājuma uzzinām, ka viņu iespējas ir plašākas, nekā Latvijas vēsturnieku komisijai – izziņas var saņemt no jebkuriem arhīviem bijušajā Padomju Savienībā.
Gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem, saņemot Krievijas pilsonību, par to jāinformē 30 dienu laikā. Tad palikšanai Latvijā tiek izsniegta uzturēšanās atļauja. Neinformējot ir risks zaudēt statusu un dzīvošanas atļauju, toties izdevīgi. Tādēļ daļa - turpina dzīvi ar divām pasēm, divām valstspiederībām un, pensijas vecumu sasniegušajiem, arī divām pensijām. LTV tiek apgalvots, ka tādu nav vairums, bet nespēj nosaukt precīzu summu. Ārlietu ministrijai tas zināms, taču Krievija nenāk pretim. Attiecīgu nolīgumu nav. Iet gadi, mainās ministri, problēma paliek.
„Osetijas, Abhāzijas, Piedņestras gadījumā – pasportizācija – mums reāli rodas Latvijā dzīvojošais kontingents. Iespējams liels, kas ir Krieivjas pilsoņi, kurus var nākt aizstāvēt, ja nepieciešams,” saka Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars.
„Es domāju, ka spekulācija par tik lieliem skaitļiem, bet es pieļauju, ka tas varētu būt tūkstošos. Tā ir krievu puses vienpusēja aktivitāte un pelna nosodījumu vislielākā mērā. Un es domāju tie piemēri par Osetiju, par Krimu, kur šīs pases tika brīvi izsniegtas. Tas, no otras puses parāda, ka nu īsti Krievija nav tiesiska valsts tajā izpratnē, kā mēs to vēlētos, kura nopietni izvērtē savu pilsoņu loku. Principā dala pa labi, pa kreisi,” piebilst Vaivars.
Pērn no Latvijas pilsonības atteicās 220 pilsoņi. Puse – par labu Krievijas pilsonībai. Toties no Latvijas nepilsoņa statusa atteicās vairāk nekā 3000. Šis skaitlis ir tā daļa, kas godprātīgi to paziņojusi. Vēl nedaudzi tiek pieķerti. Pārdesmit gadījumu ik gadu, kad atņem pilsonību vai nepilsoņa statusu. Taču šie gadījumi ir izņēmumi un raksturo anekdotisku neuzmanību, piemēram, vienreiz šķērsoja ar Latvijas pasi, otrā – ar Krievijas. Citkārt atbildīga iestāžu darbinieka priekšā izvilka no kabatas abas pases. Tos, kas apsviedīgāki, pieķert nevar.
Negribīgi Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde atzīst, ka problēma pastāv. „Ir viena daļa, kas iegūstot Krievijas pilsonību slēpj šo faktu, un par to informācijas trūkst,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.
Gan Ārlietu ministrija, gan PMLP piemin noslēgto līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Tas paredz datu apmaiņu par pensijām. Taču tikai no 2011.gada un atkal jau tikai par tiem, kas ievērojuši normatīvo aktu noteikto kārtību. Tādēļ šim tīklam acis par lielu. „Faktiski līgums paredz, ka viņam vajadzētu pieprasīt [pensiju] caur Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūru. Grūti pateikt. Iespējams, ka ir atsevišķi gadījumi, kad tas notiek ne ar mūsu ziņu,” saka aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Santa Pēkole. „Tas varbūt atsevišķos gadījumos, kad konstatējam pēc tam. Tad mēs varam pieprasīt papildu informāciju par konkrētu personu,” norāda Pēkole.
Pie izslēgtas kameras vairākkārt dzirdams par gadījumiem, kad Krievijas pilsonības saņēmējs iet vēl tālāk un paralēli deklarē arī dzīvesvietu pie radiem vai draugiem Krievijā. Tad arī pensiju pieteikumu viņš iesniedz Krievijas pensiju fondā. Tad viena dzīve ar vienu pasi Latvijā, otra – ar Krievijas pasi – Krievijā.
Dienu vēlāk Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde atkal gatava komentēt situāciju. „Mūsu pieredze neliecina, ka personas šādi darītu masveidā (..) Krievijas puse dod vispārīgo informāciju, cik noformē pilsonību. Un šis skaits vienmēr ir sakritis. Ar to, kas mums ir,” norāda PMLP Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja Sanda Kundrāte.
Krievijas puse nesniedz sarakstu ar nepilsoņiem, kas saņēmuši Krievijas pilsonību, bet tikai min kopējo skaitli. PMLP pārliecināts, ka problēma nav masveidīga, jo viņu skaitļi un Krievijas sniegtie – lielākoties atbilst. Taču Latvijas puse pati publiski ik gadus sniedz šādu informāciju gan preses paziņojumos, gan mediju publikācijās.
Zināms, ka šobrīd vairāk nekā 70 000 nepilsoņu varētu vēlēties kaimiņvalsts pilsonību. Šiem dzimšanas gadiem tuvojas Krievijas noliktais pensijas vecums. Var pieņemt, ka lielākā daļa godprātīgi pieteiks šo faktu, kā arī Krievijas pensiju prasīs caur mūsu Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūru.
Tāpat zināms, ka šī gada sākumā Latvijā jau dzīvoja vairāk nekā 48-iņi tūkstoši Krievijas pilsoņu. Toties nav zināms, par cik lielāks būtu šis skaitlis, ja pieskaitītu tos, kas ir Latvijas pilsoņi un slēpj Krievijas pilsonību, bet vēl jo vairāk, ja pieskaitītu tos nepilsoņus, kas noklusējuši jauno valstspiederību.
