Novadam ir 27,8 kilometrus gara robeža ar Krieviju. Gandrīz visa pierobežas zeme pieder privātīpašniekiem. "Īpašnieku gar visu robežu ir daudz, faktiski pēc metriem 200-300 ir cits īpašnieks. Vienīgā robeža gar dzelzceļu ir valsts mežiem, kas ir valsts mežu masīvs, (..) reāli tika mērīts - 50 metri no sliedēm, un šī josla arī ir valsts rezervei atstāta, valsts rezerves zeme, viņa skaitās valstij piekrītošā," saka Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa.
Pierobežā esošās zemes tiek nomātas lauksaimniecības vajadzībām. Lielākās saimniecības Baltinavas novadā nodarbojas ar graudkopību, apstrādāti ir 84% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Kaut gan zemes īpašnieku pierobežā ir daudz, dzīvo šeit vien retais. "Šajā visā gabalā ir viena dzīvojamā māja, kur dzīvo, un te ir otra dzīvojamā māja, un te ir trešā, vairāk tur cilvēku nav – viena, divas un trīs; trīs mājas faktiski pašā pierobežā gar sliedēm," saka Siliņa.
Izbraucot no novada centra – Baltinavas – sagaida tukši ceļi un pamestas ēkas – atrast pierobežā palikušos iedzīvotājus nenākas viegli. Par kaimiņzemes tuvumu šeit liecina vienīgi uzstādītās zīmes; bet visi sastaptie cilvēki runā latviešu valodā. "Agrāk bija daudz, jā, tur aiz meža bija daudz māju, puse izmira, vēl kas aizbrauca," saka Juris, kurš dzīvo triju kilometru attālumā no robežas.
Viņu papildina Staņsilavs: "Te ir bijuši kādi 18 saimnieki. Šodien neviena nav. Īpašumus vēl viens otrs tur, viens otrs pārdod."
Adrija Zālīte ar dēlu Jāni dzīvo aptuveni 300 metru attālumā no Krievijas robežas. Saimniecības kopējā platība ir nepilni 100 hektāri, ģimene tur gaļas liellopus, šobrīd ganāmpulkā ir 34 galvas. "Nāciet, iesim, tad jau manas govis ar redzēsiet, viņas atnākušas šodien izrādīties! (..) Re, kur baltais stabs mūsējais un sarkanais – redziet – Krievijas!" norāda zemnieku saimniecības "Zālītes" īpašniece Adrija.
Savās dzimtas mājās ģimene atgriezusies saimniekot 1995. gadā. Dzīvei pierobežā ir savas īpatnības, tomēr pamest šo pusi viņi nevēlas."Es nevaru pieiet pie upītes, ar to, ka pie manis draugi brauc ciemos ar pasēm un caurlaidēm.(..) Tur pāri upei ir labas sēņu un ogu vietas. Tad es eju ar pasi uz mežu un domāju - pazudīs man pase vai nepazudīs. Mobilais telefons man parasti pārslēdzas uz krievu "Megafon". Tad izrādās, ka esmu bijusi Krievijā," saka Adrija.
Iedzīvotāju skaits Baltinavas novadā pēdējos gados turpina sarukt, bezdarba līmenis šobrīd ir 19%. Tomēr palikušie nesūdzas par pamestību vai nabadzību. Viņi atzīst – tiem, kuri tiešām vēlas šeit nākt un strādāt, darbs atradīsies.
