Intervijā Latvijas Radio 4 raidījumam "Podrobnosti" viņš pauda, ka martā daudzi pavisam nopietni bažījās par iebrukumu Baltijas valstīs. "Es ļoti labi atceros, kā dažādi prolukašenko un proputina, piedodiet par izteikumu, eksperti spriedelēja par to, cik viņiem vajadzēs diennakšu, lai nonāktu līdz Rīgai, Viļņai vai pār Lamanšu. [..] Un, ja Ukraina padotos to trīs dienu laikā, kā viņi bija rēķinājušies, tad pie mums šeit situācija būtu daudz smagāka," norādīja Savvins.  

Viņš uzskata, ka aukstā kara situācijā, kurā atrodas arī Latvija, visi ES teritorijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi agri vai vēlu tiks izstumti vienā no divām kategorijām.

"Vai nu tie ir aktīvie politiskie emigranti, kuri pretojas [Krievijas vadītāja Vladimira] Putina režīmam, vai vienā vai otrā pakāpē tā būs Krievijas piektā kolonna. Tā to uztvers. To var uzskatīt par netaisnību, par to var strīdēties, bet kara loģika mūs līdz tam aizstums," uzsvēra Savvins, kurš pats ir emigrants no Krievijas.

Viņa vadītā asociācija nav daudzskaitlīga, tajā pārsvarā darbojas politiskie bēgļi no Krievijas, taču tā ir ļoti aktīva. Asociācija cenšas veidot dialogu ar varas iestādēm par nepieciešamību sistematizēt humāno vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.  

"Latvijas Republika, paldies dievam, nav Krievijas Federācija, tāpēc, ja parādās kāds jautājums, tad principā jebkurš aktīvs pilsonis un Latvijas iedzīvotājs var bez lielām problēmām aizklauvēties līdz mūsu politiskajām debesīm. Šeit tas nav tik sarežģīti. Bet ar kādu jautājumu vērsties? Mēs rakstījām vēstules par to, lai kaut kā sakārtotu un sistematizētu humāno vīzu izsniegšanas procedūru. Tas ir svarīgi cilvēkiem, kurus vajā, tas ir veids, kā izkļūt ārā, turklāt ne vienmēr no Krievijas teritorijas. Jāsaprot, ka daudzi bēgļi spiesti pamest Krieviju nelegāli," sacīja Savvins.

Viņš arī pieļāva, ka būtu iespējams izsniegt vīzas dezertieriem no Krievijas armijas.

Tāpat viņš uzskata, ka ir svarīgi strādāt ar pašreizējo Krievijas diasporu Eiropā, tajā skaita ar jauniešiem. "Ja mēs nespēsim atņemt Putinam Krievijas jauniešus, orientēt viņus uz Eiropu, kas jādara caur izglītības projektiem, tas nozīmē, ka mēs paildzināsim jau tā ieilgušu smagu un vietām ļoti asiņainu vēstures pauzi," sacīja Savvins.

KONTEKSTS:

Pēc tam, kad 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas, daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Putina iecerētais zibenskarš izgāzies, Ukraina joprojām veiksmīgi pretojas iebrucējiem un saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču, bet Eiropā sākās diskusija par iespēju liegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem. Latvija jau aprīlī apturēja pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un jau izdoto atļauju atjaunošanu plāno vien retos gadījumos.