Krievijas Pareizticīgās baznīcas un Kremļa ciešās saites nav noslēpums. Taču patriarha Kirila atraidīšana, vēstulē lūdzot viņu maijā neapmeklēt Latviju, ir pārāk pavirša un netālredzīga pieeja, kur nav ņemtas vērā sabiedrības intereses, uzskata Karnegi centra analītiķis reliģijas, drošības un sociālo jautājumu speciālists Aleksejs Malašenko.
„Manuprāt, vēstule, lūdzot atlikt patriarha vizīti, nav visai veiksmīgs gājiens. Manuprāt, krievu pareizticīgā baznīca un personīgi patriarhs šodien mēģina distancēties no tā, kas notiek attiecībās starp Krieviju un Ukrainu, konkrēti Krimu. Ja mēs vispār salīdzinām Pareizticīgās baznīcas pozīciju, tad, protams, pilnīgs atbalsts Kremļa varai pastāv, bet tas, kas notika tagad, te ir nianses. Tāpēc lūgums atlikt vizīti faktiski ir baznīcas un patriarha grūšana Kremļa skāvienos, kas jau tāpat ir diezgan stingri. Tāpēc manuprāt, Krievijas kā sabiedrības, nevis valsts interesēs un Latvijas sabiedrības interesēs šādai vizītei būtu jānotiek, neraugoties uz visām grūtībām un niansēm,” klāstīja Malašenko.
Malašenko uzsver, ka Latvijas un Krievijas valstiskās attiecības Kirila vizītes atcelšana neietekmēs. Taču sabiedrība zaudēs, jo situācijā, kad nevar notikt politiskās sarunas, jo īpaši jāveicina cita līmeņa, mazāk formālas tikšanās. Kā norāda eksperts, pareizticīgā baznīca nav vainojama par notikumiem Ukrainā un Krimā un tā arī neatkārto Kremļa izplatīto propagandu attiecībā uz Ukrainu un Krimu, tāpēc šajā situācija Kirils visdrīzāk jūtas aizvainots.
„Es domāju, ka viņa reakcija ir tīri cilvēciska – sarūgtinājums. Ja jūs aplūkosiet krievu presi, jūs neredzēsiet tādus stingrus paziņojumus [liberāldemokrātu līdera Vladimira] Žirinovska stilā. Es ne velti tā salīdzinu, jo pēc reitingiem patriarhs atrodas 14.vietā starp politiķiem. Viņš ir politiķis. Bet šo stingru nostāju viņš nepauž,” skaidro eksperts.
Karnegi centra pētnieks nav varējis atsaukt atmiņā gadījumus, kad pēdējos 25 gados būtu noticis šāds incidents – kad laicīgā vara lūgusi atlikt reliģiskas personas vizīti. Patriarhs Kirils, sadarbojoties ar Kremli, nepārprotami diskreditē savu institūciju. Taču Malašenko uzskata, ka šoreiz Latvija ar savu rīcību nav ļāvusi Krievijas pareizticīgo baznīcu paust savu, iespējams, atšķirīgu viedokli par notikumiem Ukrainā.
„Man šķiet, ka saistībā ar Krimas situāciju baznīcai radusies iespēja paust savu – ja ne neatkarīgu, tad vismaz autonomu viedokli. Un traucēt tam nevajadzētu nevienam, īpaši Latvijas valdībai. Situācija ir ļoti sarežģīta, bet nedrīkst atraidīt visus. Jā, ir problēmas ar Krievijas varu, jā, patriarhs ir kolaboracionists ļoti lielā mērā. Bet faktiski, atgrūžot patriarhu, kas ir populārs sabiedrībā, jūs atgrūžat arī sabiedrību. Vai tas kādam ir vajadzīgs,” retoriski vaicāja pētnieks.
