Ārpus Kremļa sienām ideja oficiāli parādījās šopavasar - pāris mēnešus pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, okupējot Krimu. 8.maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdeva ukazu jeb rīkojumu papildināt līdzšinējos pabalstu saņēmēju sarakstus ar veterāniem, kuri ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi un nepilsoņi. Tagad Krievijas jaunā iecere ir sasniegusi savus adresātus Baltijā. To vidū arī 93 gadus veco Ņinu Akermani.
Taču viņa par Putina dāvanu nemaz nepriecājas. „Tas ir smieklīgi! Smieklīgi! To tad vajadzēja uzreiz darīt!” saka Ņina Akermane.
Ņina rāda, kur kara laikā dzīvojusi Pēterburgā, toreizējā Ļeņingradā, blokādes laikā. Tieši uz ielas viņai apkārt mira cilvēki. Izdzīvojusi tāpēc, ka bijusi pretgaisa aizsardzības radara operatore un saņēmusi armijai paredzētās pārtikas devas. „Nē, to nevar samaksāt naudā. Cilvēki zaudēja dzīvības. Veselību pazaudēja jau neatgriezeniski – mana mamma badā nomira,” atminas Akermane.
Faktu, ka 72 gadus vēlāk, Putins iedomājies materiāli pabalstīt, viņa uztver kā Putina savtīgu nolūku.
Putinam to vajag. Putins vāc visus sev apkārt. Un vēl Putinam vajag… Jūs skatāties televizoru,?” Akermane pēkšņi pavaicā LTV žurnālistei un pati turpina: „Nu… tad jau saprotiet – visu grib apvienot ap sevi – lai visu savā varā iegūtu. Lūk, ko es domāju. Tas viss ir kā caur kopētāju izlaists. Tur nav sirds apakšā…” saka Akermane.
Viņas dēls atceras - māte agrāk pensijas aprēķināšanai lūgusi no Krievijas izziņas par tur nostrādātajiem gadiem, bet saņēmusi atteikumu. Arī tagad tikt pie solītā pabalsta būtu sarežģīti. Vēstulē rakstīts, ka to varēšot caur ,,Meridian Trade Bank,, kur Krievija visiem Latvijas veterāniem jau atvērusi kontus. Bet pirms tam prasīts kārtot virkni formalitāšu, ko ne māte, ne dēls invaliditātes dēļ nespētu. Notāra pilnvara kopā ar mājas vizīti maksātu vismaz 37 eiro. Viņš zvanījis lūgt padomu vēstniecībai, bet tur strupi atraidīts. „Tad es nikns paliku. Pateicu, ka mums nav Krievija, mums pensionāri, stāvot rindā pēc pensijas, nemirst. Un tad viņa [vēstniecības darbiniece] nometa klausuli,” teica Akermanis.
Krievijas vēstniecībā sola, ka iebildumus ņemšot vērā. Taču saka arī, ka absolūts vairums cilvēku par piešķirtajiem pabalstiem ir priecīgi. Papildus Krievijas pilsoņiem, kuri pabalstus saņēma jau līdz šim, jauno saņēmēju skaits Latvijas pilsoņu un nepilsoņu vidū būšot ap 5000. „Par iemesliem, kāpēc tāds akts ir izdots – tas pirmām kārtām ir tādēļ, ka mums nav starptautisku līgumu starp Krieviju un Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas regulētu papildus sociālo nodrošināšanu Lielā Tēvijas kara veterāniem, kuri dzīvo Baltijā.
Un arī Krievijas vēlēšanās izteikt pateicību un cieņu cilvēkiem, kuri pēc būtības ir veikuši bezprecedenta varoņdarbu – atbrīvojuši pasauli no fašisma, un tiem cilvēkiem, kuri pilnā mērā ir izjutuši visas fašistiskā režīma šausmas,” stāsta Krievijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Igors Korņejevs.
Iniciatori bijuši paši baltieši un Baltijas veterānu organizācijas. Taču pabalsti neesot speciāli pieskaņoti šā gada notikumiem. Vienkārši tagad beigušies sagatavošanās darbi. Veterāni vēl varot pieteikties iekļaušanai pabalstu sarakstos. „Krievija nāca pretim – te satikās tautas vēlmes un Krievijas valdības vēlmes,” klāsta Korņejevs.
Politiskie analītiķi savukārt norāda uz Krievijas lēmuma morālo pusi. Zem it kā cēlā mērķa – palīdzēt veterāniem, Krievija tiecas šeit nostiprināt savu atbalstītāju loku, maksājot pabalstus arī tiem, kuri padomju okupācijas laikā līdzatbildīgi par Latvijas iedzīvotāju nāvēm Sibīrijā vai par nacionālo partizānu slepkavošanu.
Piemēram, ir zināms, ka šie iznīcinātāju bataljona dalībnieki jeb kā viņus kādreiz sauca - ,,istrebiķeļi" bija piedalījušies, piemēram, cilvēku, kā toreiz diezgan ciniski to formulēja ,,iekraušanā deportēto vagonos" 1949.gada 25.marta izvešanās. Šie pabalsti tiek attiecināti uz šādiem cilvēkiem,” norāda Austrumeiropas politikas pētniecības centra vadītājs Ainārs Lerhis.
Eksperts uzskata – Latvijai vajadzētu izvērtēt savu attieksmi pret šo Krievijas soli. Taču Ārlietu ministrijas politiskais direktors Eduards Stiprais atzīst, ka ietekmēt Krieviju nav iespējams.
„Juridiski mēs īsti neko nevaram izdarīt. Tanī pašā laikā mēs arī esam vērsuši Krievijas puses uzmanību uz to, ka šādu darbību, iepriekš nekonsultējoties – mūsu teritorijā galu galā šī darbība plānojas – nav īsti draudzīgi. Nu, to mēs nevarētu saukt par tādu koleģiālu un labu kaimiņattiecību izpausmi,” saka Stiprais.
Nekāda atbilde uz šiem iebildumiem no Krievijas līdz šim neesot saņemta.
