Krievijas Federācijas fonds piešķīris grantu 25 tūkstošu eiro apmērā, lai organizētu pretpasākumus 16.marta piemiņas pasākumiem, pastāstīja Mežviets.
Grants piešķirs caur Beļģijā bāzētu nevalstisko organizāciju, un starp tās dibinātājiem Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un kustības "Latvija bez nacisma" koordinators Josifs Korens. „Pilnīgi skaidri redzamas, ka šīs personas realizē Krievijas intereses,” sacīja Mežviets.
Starp Krievijas finansētajām aktivitātēm viņš minēja konferenci „ar dažādu pseidozinātnieku piedalīšanos, kā arī, iespējams, pasākumi ielu līmenī tieši 16.martā”.
Drošības policija sola 16.martā strādāt pastiprinātā režīmā un jau pašlaik intensīvi gatavojas tam.
Kopumā Latvijā darbojas aptuveni simts organizāciju, kas Latvijā īsteno Krievijas tautiešu politikas intereses, ne visas gan ir vienlīdz aktīvas un saņem finansējumu no Krievijas.
DP priekšnieks arī pastāstīja, ka ekonomiskā krīze Krievijā ietekmējusi tās iespējas finansēt sev lojālas nevalstiskās organizācijas ārvalstīs. Līdz ar to pieaugusi šo organizāciju savstarpējā konkurence.
„Tas ir skaidri redzams un apliecina to, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju strādā un tām ir vistiešākā ietekme arī uz Latvijas nacionālās drošības situāciju,” sacīja Mežviets.
Viņš arī norādīja uz nepilnībām Latvijas likumdošanā, jo neesot normāli, ja valstī darbojas no ārvalstīm finansētas nevalstiskās organizācijas, kas faktiski nodarbojas ar politiku un veido sabiedrisko domu.
„Pamatā visam ir finanses. Ja mēs spējam kontrolēt finansu avotus, izcelsmi, tas arī ļoti liels solis virzienā, lai mēs varētu izvairīties no tā, ka šeit darbojas nevalstiskas organizācijas, kuras īstenībā realizē citu valstu intereses,” sacīja Mežviets.
Ždanoka gan noliedz, ka viņas Beļģijā līdzdibinātā nevalstiskā organizācija 16.marta pasākumiem būtu saņēmusi finansējumu no Krievijas. Viņa sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka viņa Beļģijā līdzdibinājusi nevalstisku organizāciju, taču kategoriski noliedza DP priekšnieka Mežvieta sacīto, ka tā ir saņēmusi finansējumu no Krievijas. Savukārt uz jautājumu, vai organizācija 16.martā plāno īstenot kādus pasākumus, Ždanoka atteicās atbildēt.
„Nu laikam Drošības policija ir saņēmusi to naudu, ja viņi visu to zina. Es neko neesmu saņēmusi. Tas ir viss, es vairāk neko nekomentēju. [..] Jautājiet DP, viņi taču izplata informāciju visādu. Man šeit nav nekādas daļas,” LTV „Panorāmai sacīja Ždanoka.
Jau vēstīts, ka 16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena allaž ir izsaukusi pretrunīgu reakciju. Kamēr daļa sabiedrības atbalsta leģionāru piemiņas gājienu Rīgā vai pat piedalās tajā, citi kritizē tā norisi.
Pērn līdzdalība leģionāru piemiņas gājienā amatu maksāja toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim (Nacionālā apvienība). Par spīti koalīcijas partneru un premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) brīdinājumiem un aicinājumiem, viņš devās gājienā.
Šogad cits Nacionālās apvienības pārstāvis – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs neizslēdz iespēju piedalīties leģionāru piemiņas gājienā, ja to pieļaus viņa darba grafiks. Viņš pauda, ka valdībā nav vienošanās par nepiedalīšanos gājienā. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka "tas [iespējamā līdzdalība] nekādas kolīzijas neizraisīs".
