Šādu lēmumu pirms diviem gadiem pieņēma starpinstitūciju komisija, kas atbild par arhīvu dokumentu atslepenošanu.
Raidījums skaidroja, kāda Latvijai nozīmīga informācija glabājas Krievijas arhīvos un cik tā ir pieejama.
Krievijas likumi ļauj kādam dokumentam noteikt slepenību uz 30 gadiem. Lai to pagarinātu, ir nepieciešams starpinstitūciju komisijas ziņojums. Vienam Krievijas pilsonim tiesājoties par pieeju informācijai par sava radinieka vajāšanu lielā terora laikā, izrādījies, ka pirms diviem gadiem šāds atzinums ir izsniegts un slepenības statuss pagarināts. Tas attiecas uz lielāko daļu no arhīvu dokumentiem par VDK, NKVD un virkni līdzīgo iestāžu darbību. Par to LTV pastāstīja juristu grupas "Komanda 29" pārstāve Darja Suhiha.
"Likums nosaka, ka ir jābūt pamatojumam – kādā veidā šīs informācijas izpaušana var kaitēt valstij. Nekas tāds nav minēts. Turklāt mēs redzam, ka šis lēmums liedz uzzināt informāciju par represijām – un šādi fakti atkal saskaņā ar likumu nedrīkst būt slepeni", intervijā raidījumam stāsta Suhiha.
Centrā «Memorial» Latvijas Televīzijai norāda, ka joprojām slepeni ir arī tā sauktie Staļina arhīvi, kaut gan gan kopš diktatora nāves pagājuši vairāk nekā 60 gadi. Komunistiskās partijas biroju protokoli, kas 1990. gados bija atklāti, nesen atkal pasludināti par slepeniem.
