Īsi pirms Ziemassvētkiem Saeimas frakciju vadītājus publiski neizziņotā vizītē apmeklēja Vešņakovs, un vismaz vienā sarunā centies uzzināt, vai parlaments varētu mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.
Raidījums vēsta, ka Saeimas kuluāros ir sākusies diskusija par valsts prezidenta amata kandidātiem, lai gan pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vēl pārliecinoša Saeimas vairākuma nav.
Šādas sarunas esot pamanījusi arī Krievija tāpēc cita starpā tika runāts par šo jautājumu un interesētos, vai nav iespēja, ka Latvijā prezidentu varētu vēlēt visa tauta.
Šo jautājumu Vešņakovs pārrunājis ar frakcijas "No sirds Latvijai" pārstāvjiem Ingunu Sudrabu un Gunāru Kūtri, jo viņiem ir bijusi vairāk nekā stundu gara saruna par to, ka jāmaina Satversme, lai prezidentu vēlētu tauta.
"Mēs no savas puses tāpat kā ar visiem vēstniekiem runājam par to, ka ir svarīga šī te tautas vēlētā prezidenta institūcijas veidošana," raidījumam atzina Sudraba.
Tāpat Vešņakovs par šo jautājumu runājis tiekoties ar frakcijas "Vienotība" pārstāvi Solvitu Āboltiņu, kura neesot gaidījusi, ka vēstnieks vēlēsies apspriest tieši šo jautājumu. Pēc viņas domām ar šo sarunu Vešņakovs centies izzināt iesējas panākt, kā Latvijā par augstāko amatpersonu var kļūt Krievijai draudzīgs politiķis.
"Viņš vairāk interesējās par to kopumā, kā es prognozētu, vai prezidentu vēlēs pēc pašreizējās kārtības vai kā tautas vēlētu prezidentu. Protams, es viņam arī sniedzu savu viedokli un redzējumu par to, kādā veidā Latvijā šie jautājumi tiek skatīti, informējot arī par to, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī Satversme tiek mainīta trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā ar pietiekamām diskusijām, iesaistot sabiedrību, iesaistot ekspertus un ka līdz šim tādas diskusijas vēl nav notikušas," stāstīja Āboltiņa.
Viņa pēc tikšanās nopratusi acīmredzamo, ka tas ir jautājums, kas kaimiņvalsti interesēja, jo tas nav jautājums, par prezidenta ievēlēšanas kārtību, kas varētu tikt uzdots aiz ziņkārības.
