Krievija: Darbu atsākusi Krievijas-Latvijas vēsturnieku komisija

Latvijas un Krievijas starpvalstu vēsturnieku komisija ir atsākusi aktīvu darbu, paziņojis tās līdzpriekšsēdētājs no Krievijas puses akadēmiķis Anatolijs Čubarjans. Viņš pastāstījis, ka Latvija iegūs pieeju Padomju Savienības dokumentiem, kas datēti laikā starp abiem pasaules kariem, otrdienas rītā raksta portāls lsm.lv.ru.

Konteksts

Latvijas un Krievijas kopējās vēsturnieku komisija (turpmāk – Komisija) ir neatkarīgais koleģiālais akadēmiskais institūts, kas izveidots saskaņā ar Latvijas Republikas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Krievijas Federācijas Valsts prezidenta Dmitrija Medvedjeva vienošanos, kas tika panākta 2010. gada 20. decembrī Maskavā (Krievijas Federācija).

 

Komisijas nolikums pieņemts pirmajā sēdē 2011. gada 14. novembrī Maskavā. Komisijas darbības mērķis ir Latvijas un Krievijas 20. gadsimta vēstures padziļinātā pētīšana, lai nodrošinātu mazāk izpētīto un diskutablo abu valstu vēstures un attiecību problēmu akadēmisko atspoguļošanu plašā starptautiskā kontekstā. Komisijas sastāvā ir izveidota darba grupa dokumentu krājuma „Latvija un PSRS starpkaru periodā” izstrādāšanai.

 

Avots: Valsts prezidenta kanceleja

„Ir nolemts atjaunot komisiju,” intervijā Krievijas oficiālajam izdevumiem „Rossijskaja Gazeta” sacīja Čubarjans.

Komisijas darbu pārtrauca pērn septembrī pēc vienbalsīga Latvijas vēsturnieku lēmuma, toreiz vēstīja „Latvijas Avīze”.

Komisijas līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses Antonijs Zunda toreiz aģentūra LETA esot teicis, ka pēc ASV un Eiropas Savienības  ieviestajām sankcijām pret Krieviju Latvijas vēsturnieki neredz iespēju sadarboties ar Krievijas kolēģiem, jo tā brīža Krievijas politika nevieš uzticību. Turklāt, pētot vēsturi, ir jāņem vērā morālie aspekti, sacījis Zunda, atgādina lsm.lv.ru.

Čubarjans laikrakstam „Rossiskaja Gazeta” ir komentējis šos Zundas izteikumus. „Latvijas puses līdzpriekšsēdētājs sniedza, maigi izsakoties, apšaubāmu interviju, kurā komisijas darbu savienoja ar pašreizējo situāciju Ukrainā. Pēc tam atnāca vēstule no Latvijas, kurā bija piedāvājums atlikt kārtējo komisijas sēdi, kam bija jānotiek Rīgā. It kā neesot bijis īstais laiks [šādai sēdei]…” paudis Čubarjans.

Tomēr nesen „tas pats līdzpriekšsēdētājs kārtējā intervijā paziņojis, ka ir nepieciešams attīstīt sadarbību ar Krieviju. (..) Mēs sazvanījāmies un tikāmies Maskavā,” klāstīja Čubarjans.

Viņš pauda, ka sarunas gaida ar piesardzīgu optimismu. „Mēs nodosim Latvijas kolēģiem dokumentus par Padomju Savienības un  Latvijas attiecībām starp Pirmo un Otro pasaules karu (..),” teicis Čubarjans.

Sīkāk viņš gaidāmo sadarbību nav komentējis, sakot, ka „visu neatklās”. Tomēr ir nolemts, ka nākamā sēdē būs pēc gadumijas Rīgā.

Čubarjans neslēpis, ka komisijā darbs viegli nesokas. „Smaga komisija. Mūsu kolēģi no Latvijas ir koncentrējušies uz 1939.-1940.gada notikumiem, aplūkojot tā saucamo okupāciju”.

No Latvijas komisijā strādā vairāki pazīstami vēsturnieki un pētnieki: bez jau pieminētā Zundas arī Daina Bleiere, Jānis Taurēns, Inesis Feldmanis, Valters Ščerbinskis, Aivars Stranga un citi.

1 komentārs
Pēdējais laiks
Pēdējais laiks, lai pētītu “t.s. okupāciju”
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti