Viņš vēstīja: "Bet vismaz nekļūsim par nobiedētu klusētāju nāciju. Par gļēvuļiem, kuri tēlo, ka neredz agresīvo karu, kuru pret Ukrainu aizsāka mūsu acīmredzami neprātīgais cariņš. Es nevaru, negribu klusēt un neklusēšu, redzot, kā pseidovēsturisks murgs par 100 gadus seniem notikumiem kļuvis par iemeslu, lai krievi nogalinātu ukraiņus, bet ukraiņi aizstāvoties nogalinātu krievus. Ir 21. gadsimta 20. gadi, bet mēs skatāmies ziņas par cilvēkiem, kuri sadeg tankos un sagrautās mājās. Skatāmies televizorā īstākos draudus uzsākt kodolkaru."

Navaļnijs pauda: "Es esmu no PSRS. Es tur piedzimu.

Un galvenā frāze no tiem laikiem, no manas bērnības, bija "cīņa par mieru". Es aicinu visus iziet ielās un cīnīties par mieru."

Viņš pauda, ka Vladimirs Putins – tā nav Krievija. Un, ja Krievijā ir kaut kas tagad, ar ko varētu lepoties visvairāk, tad tie ir 6824 cilvēki, kurus aizturēja, jo viņi bez jebkādiem aicinājumiem izgāja ielās ar plakātiem "Karam nē".

"Runā, ka uz protestiem nevar aicināt tas, kurš uz tiem neies un neriskēs tikt aizturēts. Es gan esmu cietumā, tāpēc, šķiet, to drīkstu. Ne dienu nevar gaidīt. Lai kur jūs arī būtu. Krievijā, Baltkrievijā vai uz citas planētas.

Ejiet uz jūsu pilsētas galveno laukumu katru dienu pulksten 19 un brīvdienās vai svētkos pulksten 14.

Ja varat sarīkot gājienu, dariet to nedēļas nogalē. Jā, pirmajā dienā varbūt iznāks maz cilvēku. Bet otrajā – vēl mazāk. Bet mums, sakožot zobus un pārvarot bailes, ir jāiziet un jāpieprasa kara izbeigšana.

"Katrs arestētais jānomaina diviem atnākušajiem. Ja kara pārtraukšanai mums nāksies piebāzt mūsu cietumus un transportlīdzekļus ieslodzīto pārvadāšanai, mēs piebāzīsim cietumus un transportlīdzekļus ieslodzīto pārvadāšanai," viņš pauda.

Savukārt ārvalstīs dzīvojošos Krievijas pilsoņus Navaļnijs aicina protestēt pie Krievijas diplomātiskajām pārstāvniecībām.

Noslēgumā Navaļnijs sacīja: "Tagad visam ir cena, un 2022. gada pavasarī tā ir jāmaksā mums. Nevienam citam. Lūdzu, beidzam tikai būt "pret karu" un sākam cīnīties pret karu."

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Krievijas karaspēka vienības septīto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem, kas mēģina pārņemt savā kontrolē Kijevu un citas pilsētas. Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. 

ANO Cilvēktiesību birojs (OHCHR) Ukrainā reģistrējis vismaz 536 civiliedzīvotāju upurus, no kuriem lielāko daļu izraisīja "sprādzienbīstamu ieroču izmantošana ar plašu trieciena zonu". Biroja pārstāvji lēš, ka patiesais upuru skaits "visticamāk, būs daudz lielāks".